PHARE 2000. gada mērķreģionu programmas finansējumu ieguvušā Cilvēkresursu attīstības projekta gaitā Jelgavā līdzšinējais PIC, kas pārtaps par reģionālo, iegūs deviņas jaunas mācību programmas, kuras vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību.
PHARE 2000. gada mērķreģionu programmas finansējumu ieguvušā Cilvēkresursu attīstības projekta gaitā Jelgavā līdzšinējais Pieaugušo izglītības centrs (PIC), kas pārtaps par reģionālo, iegūs deviņas jaunas mācību programmas, kuras vērstas uz uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt centra filiālē Mašīnbūves rūpnīcā tiek veidota bāze metālapstrādes speciālistu sagatavošanai. Plašāk par gaidāmo stāsta Pieaugušo izglītības centra direktors Armands Pavlovskis un viņa vietniece Ingrīda Mikiško.
Lai aktivizētu uzņēmējdarbības apjomu, reģionālajam izglītības centram tiek veidotas deviņas jaunas mācību programmas. Tās paredzētas dažādām interesentu kategorijām – gan cilvēkiem ar priekšzināšanām uzņēmējdarbības jautājumos vai bez tām, gan pašnodarbinātām personām. Sadarbībā ar ārvalstu speciālistiem no Zviedrijas un ASV un vietējiem praktiķiem programmas gatavo Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēji. Konkurss uz jauno programmu pasniedzēju vietām jau beidzies, un pašlaik notiek viņu sagatavošana. Lai nodrošinātu plašāku pieprasījumu un darbu izbraukumos, katrai programmai tiek gatavoti vairāki pasniedzēji. Arī viņu vidū ir praktiķi, piemēram, Saldus Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs ir speciālists, kas nodarbojas ar uzņēmumu sagatavošanu ISO sertifikāta saņemšanai. Pēc mēneša Jelgavā varētu sākties pirmo pilotgrupu apmācība, lai pārliecinātos par līdzšinējo veikumu.
Metālapstrāde – ļoti dārga
Piecas metālapstrādes speciālistiem domātās mācību programmas (gāzes un loka metināšana, frēzētāju un virpotāju sagatavošana darbam ar programmējamiem darbagaldiem) jau izstrādātas. Turpinās telpu iekārtošana, iekārtu piegāde un pasniedzēju gatavošana. Visas programmas būs licencētas.
Tā kā metālapstrādes speciālistu apmācība iespējama tikai nelielās grupās un izejmateriālu dēļ kursu izmaksas ir ļoti lielas, turpmāk gan centram, gan ieinteresētajiem uzņēmumiem vajadzēs aktīvi meklēt risinājumu speciālistu apmācības papildu finansēšanai, jo kursu apmeklētāji izdevumus nespēs segt. Arī ieinteresētajiem uzņēmumiem tas varētu sagādāt grūtības. Situāciju nedaudz atvieglos apstāklis, ka programmas domātas dažādām vajadzībām – gan iesācēju, gan cilvēku ar priekšzināšanām un iemaņām papildu apmācībai vai pārkvalificēšanai(kursu ilgums attiecīgi 480, 720 vai 900 stundu). Tā kā jau pašlaik inženierzinātnēs trūkst visu līmeņu speciālistu, no kursiem atteikties nedrīkstēja, svarīgi arī tas, ka pētījumā metālapstrādes nozarei Zemgalē atklājas vērā ņemamas perspektīvas un tajā varētu palielināties nodarbināto īpatsvars. Pēc iestāšanās ES finanšu atbalstu varētu meklēt ES Sociālajā fondā.
Pieci desmiti programmu
Jaunajā sezonā līdztekus jau pierasto svešvalodu, grāmatvedības, datoru un citu mācību kursu piedāvājumam interesenti varēs iesaistīties kādā no aptuveni pieciem desmitiem mācību programmu, no kurām 14 tapušas par PHARE līdzekļiem.
Tuvākajā laikā būs zināms, vai PHARE ACCESS Mazo projektu fonda finansējumu saņems piecas sociāla rakstura programmas, kas palīdzētu cilvēkiem ar dažādām atkarībām un viņu līdzatkarīgajiem tuviniekiem atgriezties aktīvajā dzīvē.
Izglītības centrā būs pieejamas konsultācijas personīgās karjeras veidošanā, kur varēs noteikt savas spējas un uzzināt, kur iegūstama attiecīga izglītība vai papildu zināšanas. Savukārt esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem būs iespējams uzzināt, kur, piemēram, atrast kompetentu grāmatvedi vai juristu. Jelgavā būs pieejamas arī elektroniskās datu bāzes internetā darba ņēmējiem, kas meklē vai vēlas mainīt darbu, un darba devējiem, kas meklē darbiniekus.
PHARE 2000. gada projekta gaitā Attīstības projektu institūts veicis pētījumus par divu nozaru klāsteru – metālapstrādes un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu – pašreizējo situāciju Zemgalē, analizējis plusus un mīnusus, iespējamo risku un turpmākās attīstības iespējas.
No cilvēkresursu attīstības projekta kopējām izmaksām viena miljona eiro apmērā liela līdzekļu daļa tiks izlietota izglītības centra jaunā korpusa būvei, auditoriju un konferenču zāles aprīkošanai. Uzņēmējdarbības veicināšanai domāto mācību programmu izstrādei atvēlēts 174 tūkstoši eiro, bet metālapstrādes speciālistu apmācību programmām – 20 tūkstoši eiro. Pētījumam par klāsteriem plānots izlietot 36 tūkstošus eiro.
Būs tālmācības sistēma
Projekta gaitā reģionālais izglītības centrs izstrādās LLU un PIC domātu tālmācības sistēmu. Tātad LLU piepulcēsies to augstskolu pulkam, kas jau devušas iespēju iegūt izglītību tālmācībā, bet pieaugušo izglītības centri valstī līdz šim to vēl nav piedāvājuši. Tālmācības sistēmas izveidei plānots izlietot 119 tūkstošus eiro.
Par perspektīvu domājot, Jelgavā jau sākusi darboties Mūžizglītības padome, kurā paredzēts iesaistīt visas pilsētas izglītības iestādes. Lielākā daļa šo ideju jau atbalstījusi, un sākusies informatīvo bukletu un cita veida materiālu gatavošana, lai oktobrī centrā varētu atvērt izglītības «veikaliņu», kur vienuviet bez maksas būs pieejama vispusīga informācija par izglītības iegūšanas un zināšanu papildināšanas iespējām mūsu pilsētā. Informatīvajam stendam būs virtuāls turpinājums internetā.
Jaunu ieceru netrūkst
«Izglītībai izglītības pēc nav jēgas. Mums ir jāpielāgojas tirgus un pasūtītāja prasībām, nevis otrādi, tāpēc arī paši nemitīgi izglītojamies,» darba principus uzsver A.Pavlovskis un I.Mikiško. Centra speciālisti bijuši pieredzes apmaiņas braucienā 14 mācību uzņēmumos Zviedrijā, Gotlandes reģionā, kur radusies ne viena vien ideja tālākajiem projektiem. Par lietderīgu uzskatāma regulāra darba tirgus analīze, lai iedzīvotājus orientētu apgūt iemaņas profesijās, pēc kurām gaidāms pieprasījums darba tirgū, un atturētu no to profesiju izvēles, kur tiek prognozēta pārprodukcija. Gotlandē pētījumu veic reizi pusgadā, pie mums pietiktu ar vienu pētījumu divos gados, jo līdz šim vispār nekas līdzīgs nav darīts.
Jelgavas izglītības centrs sācis darboties, lai iesaistītos pieaugušo izglītības tīkla aktivitātēs, kas veidojas ap Baltijas jūru.
Gan kopā ar ārzemju partneriem, gan patstāvīgi, gan sadarbībā ar pašvaldības Investīciju biroja un citiem speciālistiem noris darbs pie jaunām iecerēm. Kopā ar Īrijas, Dānijas, Zviedrijas un Čehijas partneriem tiks realizēts projekts uzņēmējdarbības tālākai veicināšanai, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai. Ar radniecīgiem centriem no Anglijas, Somijas un Polijas tiek izstrādāts projekts sabiedrības aktivizēšanai, bet Sorosa fonda – Latvija finansējumu iecerēts izmantot, lai kopā ar partneriem no Itālijas turpinātu problēmgrupu cilvēku iesaistīšanu sabiedrībā un darba dzīvē.
Otra PHARE 2000. gada finansējumu ieguvušā projekta (informāciju tehnoloģijas) gaitā jaunas iespējas pavērsies ne vien LLU, bet arī pašvaldībā, izglītības centrā un pašā pilsētā. Par tām varēsiet uzzināt nākamajā «Lietišķās Zemgales» laidienā.
