Šodien vārdadienā sveicam Magdas, Magones un Mērijas!
Šodien vārdadienā sveicam Magdas, Magones un Mērijas!
Mēs visi esam pieraduši savu vārdu atrast kalendārā. Iespējams, tieši tā ir vārdadienas burvība – redzēt savu vārdu ierakstītu zem kārtēja datuma, jo tad par tavu vārdadienu zina visi. Bet Mērijai Gravai šis prieka mirklis daudzus gadus bija liegts: «Biju ļoti bēdīga, jo man nebija vārdadienas. Kas tā par vārdadienu, ja tava vārda kalendārā vispār nav? Taču pirms pāris gadiem vārds «Mērija» atrada savu vietu vārdadienu kalendārā. Prieks arī par to, ka tagad mana vārdadiena ir pašā ziedu laikā – vasaras vidū!»
Gaviļnieces dzīve ir piedzīvojumu un pārdzīvojumu pilna. «Mācību un studiju laikā daudz sportoju, spēlēju basketbolu, nodarbojos ar distanču slēpošanu un airēšanu. Mani pat nesauca par Mēriju, bet par Meksi, jo biju diezgan puiciska,» stāsta gaviļniece.
«Pēc profesijas esmu agroķīmiķe. Daudz esmu mētājusies pa pasauli, bet sešdesmitajos gados nonācu Jelgavā, kur ir dzīvojuši arī mani senči,» stāsta Mērijas kundze. «Dziedu Annas baznīcas ansamblī un mazliet maisos politikā. Šosestdien, Annas dienā, par godu Annas baznīcas 430. gadadienai dziedāšu kopā ar citiem ansambļa dalībniekiem.» Pašlaik, pēc Mērijas vārdiem, viņas sabiedrība ir puikas, jo jāpieskata mazdēls Kristaps. «Viņš mācās un dzīvo Jelgavā, bet brīvdienās brauc pie manis uz Cenu pagastu, jo te var atpūsties kopā ar vienaudžiem no nemitīgās skriešanas no mūzikas skolas uz basketbola treniņiem.»
Savu pirmo kalendārā ierakstīto vārdadienu pirms dažiem gadiem Mērija svinēja kā īpašus svētkus: «Bija sabraukuši studiju biedri, un mēs dārzā, ēdot ērkšķogas, svinējām.» Šogad viņa dāvanā gribētu saņemt dažādu krāsu lilijas, tie bijuši viņas mātes mīļākie ziedi.
Mērija uzskata ka, «vajag šiverēties, aktīvi dzīvot, bet nevajag gausties un turēt ļaunu prātu – būs vieglāk».
