Grāmatnieku muzejā «Ķipi» domām par to, kas kopīgs latviešiem un baltkrieviem, sestdien apmainījās baltkrievu kultūras svētku dalībnieki.
Grāmatnieku muzejā «Ķipi» domām par to, kas kopīgs latviešiem un baltkrieviem, sestdien apmainījās baltkrievu kultūras svētku dalībnieki.
Mūsdienās Daugava Latviju ar Baltkrieviju vieno kā robežupe, pirmskrustnešu laikos – ar to, ka letgaļu zemēs Daugavas krastos atradās baltkrievu kņazu rezidences. Kopīgi ir daudzi līdzīgi skanoši vienas nozīmes vārdi. No dienvidaustrumu kaimiņiem latvju mēlē ienācis arī krievu nosaukums. Tas cēlies no krivičiem, kā sauca vienu no trim ciltīm, kurām saplūstot pirms gadu simtiem izveidojās mūsdienu baltkrievu tauta līdzīgi kā latvieši no letgaļiem, zemgaļiem, kuršiem un sēļiem.
Izglītības ministrs Rainis, kura laikā Latvijā iedibināja mazākumtautību skolu sistēmu, kā zināms, baltkrieviski tekoši runāt iemācījās bērnībā – etniski raibajā jaunu dienu zemē Randenē. Raini pagājušā gadsimta sākumā baltkrieviski atdzejoja Latvijā uzaugušais Pjotrs Sakols.
Svētku viešņa Natālija Cimahoviča iepazīstināja ar cita Latvijas baltkrieva Pjotra Masaļska daudz vēlāk, 1987. gadā, klajā nākušo veikumu – Minskā izdoto dainu krājumu, kuru šķirstot nevar nepiekrist – oriģināla daiļskanīgums tajā viscaur saglabāts ne sliktāk kā sākuma lapā rakstītās tautasdziesmas «Kas var dziesmas izdziedāt…» baltkrievu variantā «Õņī óńå ļåńķč ģīęķą ńļåöü, óńå ńėīāą āūńźąēąöü?» Natālija Cimahoviča, pēc augstskolā iegūtās specialitātes astrofiziķe, tagad pievērsusies dainu pētniecībai, un, viņasprāt, atdzejojuma veiksmi nodrošina ne tikai kopīgi pārmantotie līdzīgas nozīmes vārdi, bet arī ilgstošas līdzās dzīvošanas veicināta mentāla radniecība.
Raiņa laikā ieviestās izglītības sistēmas augļus viņa vairākus gadus pēc dzejnieka nāves baudīt sākusi latviešu skolā. Savukārt literāro baltkrievu valodu apguvusi kara laikā ģimnāzijā, kas, lai cik tas neparasti nebūtu, Krievijas pierobežā nodibināta 1941. gadā, kad no visām Latvijas malām Indrā sabraukuši skolotāji, kādus miera laikā lauku skolā savākt vienuviet šķistu gandrīz neiespējami (latīņu valodu, piemēram, esot mācījis jezuītu mūks).
Latvijas baltkrievu skolu vēsture atsākās 1991. gadā, un nu jau septīto gadu tās tradīcijas turpina Rīgas baltkrievu pamatskola. Visu pastāvēšanas laiku tā cīnās ar sevišķi asu naudas trūkumu, jo no Lukašenko pārvaldītās vēsturiskās dzimtenes finansiālu palīdzību nesaņem. Tas Latvijas baltkrievu skolas stāvokli dara grūtu salīdzinājumā ar citām mūsu zemes mazākumtautību skolām, kurām šāda iespēja nav liegta.
Gleznotājs un grafiķis Vjačeslavs (baltkrieviski Vjačka) Celešs ir ne tikai šīs skolas direktors. Viņš dibinājis arī Baltijas Baltkrievu mākslinieku biedrību, kurā, starp citu, iesaistījušies ne tikai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Krievijā dzīvojoši baltkrievi un kas 10 gadu jubileju atzīmēja 2001. gadā.
Tērveti Vjačka Celešs pirmoreiz iepazinis 1976. gadā, ārstējoties sanatorijā, un ainavu gleznieciskums kopš tā laika viņam licis te atgriezies atkal un atkal. Pēc divdesmit septiņiem gadiem mākslinieks atzīst – tā nu iznāk, ar Tērveti saistīti visi viņa dzīves svarīgākie notikumi. Te turpinājušās radošās gaitas, šejienes ainavas tverot, veidojies viņa gleznotāja un grafiķa rokraksts, piedzīvota skumja mīlestība, bet pati galvenā ir neaprakstāmā izjūta, ik vasaru izkāpjot no autobusa pazīstamajā pieturā: esmu mājās, kur uzkrāt milzumu spēka visam nākamajam gadam, apgalvo mākslinieks, kas no visiem otas un zīmuļa meistariem šo Zemgales pusi atainojis visbiežāk. Viņa Tērvetes ainavu skaits pietuvojies diviem simtiem. Baltkrievu mākslinieka acīm tās vēro cilvēki tālu ārpus mūsu zemes robežām. Vjačkas Celeša darbi, privātkolekcijām iegādāti vai dāsnu roku dāvināti, aizceļojuši gan uz Baltkrieviju un Lietuvu, gan ASV un Kanādu.
Šoruden viņam apritēs sešdesmit pieci, un arī personālizstādi, ko Dabas muzejā Rīgā atklās 2. oktobrī, autors nosaucis «No Tērvetes albuma». No 18. novembra darbi būs aplūkojami to dzimtajā pagastā. «Ainavas gleznās, tušas zīmējumos, arī ekslibri. Domāju, tērvetniekiem būs interesanti,» ir pārliecināts mākslinieks.
