Ja valdība neatbalstīs Satiksmes ministrijas aicinājumu Valsts autoceļu fonda finansēšanu nodrošināt no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem, pārvadātāji un ceļu uzturētāji rīkos protesta akcijas.
Ja valdība neatbalstīs Satiksmes ministrijas aicinājumu Valsts autoceļu fonda (VAF) finansēšanu nodrošināt no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem, pārvadātāji un ceļu uzturētāji rīkos protesta akcijas.
Tā vakar pēc tikšanās ar satiksmes ministru Robertu Zīli atzina auto pārvadātāju un ceļinieku asociāciju pārstāvji. Nākamgad iecerēts lielāko daļu speciālā budžeta iekļaut pamatbudžetā. Tāpēc satiksmes ministrs vakar aicināja ieinteresētās puses uz tikšanos, norādot, ka ir negodīgi ceļu remontiem nodokļu veidā samaksāto naudu iztērēt citām vajadzībām. Vissmagāk VAF likvidēšana varētu ietekmēt pasažieru pārvadājumu dotēšanu.
Latvijas Pasažieru auto pārvadātāju asociācija uzskata, ka VAF finansēšanas maiņa nopietni apdraud pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu lauku rajonos un pārvadātāji neredz citu veidu, kā brīdināt par iespējamām sekām. Aplēses liecina, ka, atsakoties no iezīmētā finansējuma ieskaitīšanas fondā, auto pārvadātāji kopumā nākamgad zaudēs aptuveni 1,5 miljonus latu. Līdz ar to netiks nodrošināta autobusu remontēšana, kas savukārt novedīs pie nerentablo maršrutu slēgšanas. Asociācijas viedoklim pilnībā pievienojies arī Jelgavas Autobusu parks. Uzņēmuma direktors Pēteris Salkazanovs norāda, ka viņš arī pilsētas Domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu pirms Lielo pilsētu asociācijas tikšanās ar premjeru un vairākiem ministriem mudinājis akcentēt pārvadātāju problēmas.
Kravu pārvadātāji uzsver, ka viņi regulāri maksā degvielas akcīzes un transporta nodokli un ir ieinteresēti, lai šīs investīcijas tiktu novirzītas ceļu infrastruktūras uzlabošanai. Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir vieni no sliktākajiem autoceļiem, kas attiecīgi arī rada papildu bīstamību satiksmes dalībniekiem. Valdībai būtu jādara viss iespējamais, lai šos draudus mazinātu.
Latvijas Auto moto biedrība savukārt akcentē, ka mūsu valsts ir pirmajā vietā Eiropā pēc satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita. Lielā mērā šī situācija saistīta ar katastrofālo ceļu stāvokli un nepietiekamo ceļu aprīkojumu. Saskaņā ar 1999. gada aprēķiniem Latvijā uz vienu kilometru autoceļu tiek investēts 3900 latu. Igaunijā uz vienu kilometru autoceļu valsts investē 5000 latu, Lietuvā – 5600 latu, Slovākijā – 32 000 latu.
