No 1. jūlija stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts, ka pamatapmācību darba aizsardzībā var piedāvāt tikai Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību iestādes.
No 1. jūlija stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuros paredzēts, ka pamatapmācību darba aizsardzībā var piedāvāt tikai Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas mācību iestādes. Turklāt jaunajos noteikumos iezīmēta perspektīva augstākās izglītības iegūšanai darba aizsardzībā. Lūdzu uz sarunu LLU profesoru Arnoldu Šķēli, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.
Apkārtējā tehnoloģiskā vide kļūst arvien sarežģītāka un līdz ar to arī potenciāli bīstamāka, un kontroles un uzraudzības nozīme darba aizsardzībā palielinās.
Tā tas ir. Valstī kopumā darba vidi kontrolē Valsts darba inspekcija, kurai sava reģionālā nodaļa ir arī Jelgavā. Valsts darba inspekcija parasti kontrolē dokumentus – seko, vai ir pārbaudītas bīstamās iekārtas, vai ir instruēti darbinieki u.c. Tostarp Valsts darba inspekcija pārbauda arī to, vai uzņēmumā, kurā strādā vairāk nekā četri algoti darbinieki, ir attiecīgi izglītots darba aizsardzības speciālists. Tam jāspēj novērtēt, kur darba procesā var rasties bīstamība darbinieku veselībai, ugunsdrošībai, elektrodrošībai utt. Vajadzības gadījumā šis darba aizsardzības speciālists organizē to, lai kompetentas institūcijas veic mērījumus (trokšņa, apgaismojuma, elektromagnētiskā lauka u.c.) un attiecīgā bīstamība uzņēmumā tiek diagnosticēta un novērsta. Padomju laikā lielākos uzņēmumos šajā jomā tika nozīmēts īpašs darba drošības inženieris vai pat izveidota no vairākiem darbiniekiem sastāvoša administrācijas struktūrvienība. Deviņdesmito gadu pašā sākumā šīs lietas aizgāja pašplūsmā, taču drīz vien tika pieņemts Darba aizsardzības likums, vēl vairāki speciāli likumi un MK noteikumi, kas Valsts darba inspekcijas uzraudzībā sāka darboties. Protams, jaunās, arvien sarežģītākās, tehnoloģijas prasa, lai augstākas būtu prasības arī darba vides izglītībā. Turklāt Eiropas Savienībā šie jautājumi tiek skatīti stingrāk nekā līdz šim pie mums.
Daudziem varbūt šķiet, ka darba aizsardzība vairāk saistīta ar tā saucamo drošības tehniku, kas iestādēm, uzņēmumiem, kuri nodarbojas, piemēram, ar informācijas ieguvi, izglītību, varbūt nav tik ļoti svarīgi.
Darba aizsardzība ir plašāks priekšmets. Tā ietver sevī arī darba tiesiskās attiecības, piemēram, līgumus starp darba devēju un ņēmēju, tostarp algas, piemaksas, atvaļinājuma līgumus. Īpaši tiek skatīti arodveselības jautājumi. Tomēr, apmācot darba aizsardzības speciālistus, ir zināmas priekšrocības personām ar inženierizglītību. Tā būs īpaši svarīga, pretendējot uz augstāko izglītību darba aizsardzībā. Šo pašu Ministru kabineta apstiprināto noteikumu sakarā jāpiebilst, ka no 2008. gada 31. decembra visos uzņēmumos, kur ir vairāk nekā piecdesmit darbinieku, būs vajadzīgs vismaz viens darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību. Tāda prasība ir Eiropas Savienībā. Patlaban gan nedz LLU, nedz arī kādā citā Latvijas augstskolā šādu izglītību nevar iegūt. Domāju, ka LLU šāda akreditēta studiju programma varētu tapt, sagaidot 2004./ 2005. mācību gadu. Lieta ir ļoti aktuāla, jo Latvijā būs nepieciešami vairāki simti speciālistu ar šādu augstāko izglītību, kas varētu strādāt lielajās iestādēs un uzņēmumos, kā arī licencētajās institūcijās, kas nodarbojas ar darba vides parametru mērījumiem, riska faktoru noteikšanu, bīstamo iekārtu pārbaudēm u.c.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdz 2005. gada 31. decembrim uzņēmumos varēs darboties darba aizsardzības speciālisti, kas sagatavoti mācību firmās vēl pēc 50 stundu programmas. Taču, ja mācības sāktas pēc šā gada 1. jūlija, tad nepieciešams dokuments, ka apgūta 160 stundu programma. Turklāt šādu izglītību vairs nevar dot kā agrāk valsts darba inspekcijas licencēta mācību firma, bet gan Izglītības un zinātnes ministrijas licencēta mācību iestāde. Kāda ir starpība starp šīm abām programmām?
Atšķirība teorētisko zināšanu apjomā ir maza. 160 stundu programmā ietilpst 95 stundu prakse, kādas 50 stundu programmā nebija. Parasti prakses darbi tiek kārtoti apmācāmās personas uzņēmumā, kur tai ir konkrēti jāizvērtē sava darba vide, jāsakārto uzņēmuma dokumentācija darba aizsardzības jautājumos. Jaunās 160 stundu licences sāktas izsniegt tikai šogad, tādēļ šādu mācību iestāžu pagaidām nav pietiekami daudz. Piemēram, Jelgavas pusē pagaidām tāda ir tikai viena – Mežizglītības centrs «MIDAMS», kas atrodas LLU Meža fakultātes telpās.
Nupat «Zemgales Ziņās» bija sludinājumi, ka arī kāda firma Ozolniekos piedāvā kursus darba aizsardzībā un darba likumdošanā. Kad jautāju, pēc kādas programmas šajos kursos tiks mācīts, man laipni paskaidroja, ka mācības notiks trīs dienas. Tātad pat 50 stundu izglītības programma tīri fiziski tajā diez vai būs neiespējama, par 160 stundām nemaz nerunājot…
Pašlaik vairāk nekā desmit firmām ir Valsts darba inspekcijas izdotas ir licences, kas atļauj piedāvāt 50 stundu apmācību gan šogad, gan nākamgad. Taču jaunie noteikumi šo licenci padara nederīgu. Kopš 1. jūlija šādai apmācībai, lai to neizbrāķētu tā pati Valsts darba inspekcija, ir nepieciešama jau minētā 160 stundu mācību programma. Protams, nevienam nav aizliegts kādai interesentu grupai informatīvi mācīt darba likumdošanu un darba drošību, taču kursu beidzējam nebūs atbilstošās kvalifikācijas un uzņēmums, ko viņš pārstāvēs, līdz ar to neatbildīs valsts prasībām.
