Vasaras vidus, pats spraigākais atvaļinājumu laiks, šogad ir nežēlīgi tveicīgs un cilvēkus vilināt vilina pie ūdeņiem.
Vasaras vidus, pats spraigākais atvaļinājumu laiks, šogad ir nežēlīgi tveicīgs un cilvēkus vilināt vilina pie ūdeņiem. Diemžēl priecāšanās ūdenī paņēmusi vairāku cilvēku dzīvības. Jelgavā un rajonā vien jau atrasti četri noslīkuši cilvēki, ūdeņi izrādījušies bīstami arī kaimiņos – Dobeles un Bauskas pusē. Ar daudziem nelaime nenotiktu, ja vien apkārtējie būtu zinājuši, kā pareizi sniegt pirmo palīdzību.
Nekad nevar zināt, kas ar cilvēku notiks šodien, kas rīt. Nelaime nenāk brēkdama, tā pielavās klusi, iepriekš nebrīdinot. Vēl pirms mēneša Latviju pāršalca ziņa par noslīkušu meitenīti, ko bija pūlējusies glābt viņas draudzene, bet pieaugušie pat nebija mēģinājuši palīdzēt. Pagājušās nedēļas nogalē Jaunsvirlaukas pagastā iedzīvotāji izglābuši kādu slīcēju, arī Jelgavā svētdien cilvēki no drošas nāves paglābuši kādu vīrieti. Taču ļoti daudzi vienkārši nezina, kā pareizi rīkoties situācijā, kad blakus ir slīkstošs cilvēks. Vai steigties palīgā? Kā labāk to izdarīt, neradot briesmas savai dzīvībai?
Padomus sniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas nodaļas priekšnieka vietnieks Leons Stablinieks, Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas galvenā ārsta vietniece Ņina Kohova, samariešu apvienības Jelgavas nodaļas pirmās palīdzības mācības pasniedzēja Anda Leitāne.
Statistika rāda, ka apmēram 90 procentu cilvēku noslīkuši, peldoties alkohola reibumā, vai arī ūdens priekus baudījuši, nemācēdami peldēt. Ieraugot cilvēku slīkstam, ne katrs skries viņam palīgā, arī speciālisti silti iesaka: pirms steigties palīgā, labi apdomāt, vai varēs palīdzēt, jo ļoti daudzos gadījumos noslīkst abi – kā glābējs, tā glābjamais. A.Leitāne uzskata, ka nevar pārmest tiem cilvēkiem, kuri nesteidzas mesties ūdenī pie slīcēja, jo katrs vispirms domā par savu dzīvību. Slīcējam labāk netuvoties, jo sevišķi, ja tas ir pieaudzis cilvēks. Glābšanai jāizmanto dažādi rīki. Vislabākā ir aukla ar galā piesietu priekšmetu, pie kā slīcējam pieķerties, noderīgs būs arī bērnu peldriņķis, arī tam var piesiet auklu. Tās vietā var izmantot jostu, bikses vai jebkuru apģērba gabalu. Redzot, ka cilvēks slīkst, noteikti palīgā jāsauc profesionāli glābēji, zvanot uz 01 vai no mobilā tālruņa uz numuru 112, pa kuru iespējams izsaukt arī neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ņ.Kohova vēlreiz atgādina, ka ļoti bīstams slīcēja glābšanā ir pirmais posms – cietušā nogādāšana krastā, jo tad nāves briesmas draud arī glābējam – slīcējs rauj viņu dzelmē līdzi.
Ja cilvēks kādu brīdi bijis zem ūdens un, izvilkts krastā, neelpo, tūliņ jācenšas viņu atdzīvināt (jāveic ABC), divreiz izdarot mākslīgo elpināšanu no mutes mutē un 15 reižu – sirds masāžu. Jo aukstāks ūdens, kurā slīkst cilvēks, jo ilgāk var dzīvot viņa smadzenes. A.Leitāne stāsta, ka izvilktam slīcējam vispirms jāiztīra mute, bet nevajag īpaši censties atbrīvot no ūdens viņa elpceļus, jo tajos ūdens tikpat kā nav. Visbiežāk slīcējam elpceļi aizveras nevis no sarītā ūdens, bet gan no nāves bailēm. Tādēļ nekavējoties jāizdara mākslīgā elpināšana un sirds masāža (tās laikā saspiežot krūšu kurvi, paaugstinās spiediens, kas arī atbrīvo elpceļus, ja tajos ir ūdens). Neatliekamās palīdzības mediķi piebilst, ka cilvēka smadzenes pēc sirdsdarbības apstāšanās parasti spējīgas dzīvot vēl četras minūtes un, ja šajā laikā tiek sākti reanimācijas pasākumi, cilvēku var atdzīvināt. Slīkušā cilvēka ādaskrāsa var būt lillīgi zila (viņš slīcis, sarijoties ūdeni) vai arī bāla. Bālajiem elpceļi ir aizvērušies nāves baiļu rezultātā, un viņus ir vieglāk atdzīvināt..
Bīstami ir peldēties kopā ar suni. Dauzoties dzīvnieks ar ķepām var pasist cilvēku zem ūdens vai arī, cenšoties glābt, viņu neapzināti slīcina.
VUGD Jelgavas nodaļa glābšanas dienesta funkcijas veic jau vairāk nekā piecus gadus. Par Domes piešķirtajiem līdzekļiem iegādāts ekipējums, un pieci cilvēki izgājuši speciālu apmācību. Glābšanas dienests visbiežāk palīgā tiek saukts, kad cilvēks jau ir noslīcis vai arī pēc vairākām dienām uzpeldējis. Jelgavas glābēji šogad slīkušos meklējuši arī Lielupē pie Bauskas (noslīcis 17 gadu vecs jaunietis) un Tērvetē Gulbju ūdenskrātuvē (noslīcis apmēram 45 gadus vecs vīrietis). L.Stablinieks uzsver – ja tomēr steidzas palīgā slīcējam, tas jādara ļoti uzmanīgi. Vislabāk viņam tuvoties no aizmugures un satvert aiz galvas, plaukstas uzspiežot uz ausīm, var satvert arī aiz matiem, bet ne visiem cilvēkiem tie ir. Ja glābējs tuvojas no aizmugures, slīcējs nespēs viņu satvert un vilkt līdzi zem ūdens. Ja glābējs tomēr tiek parauts zem ūdens, tad viņam jācenšas, cik vien ātri var, nirt prom no slīcēja un tikt virs ūdens.
L.Stablinieks kā traģiskāko uz ūdeņiem atceras 2001. gada vasaru, kad VUGD Jelgavas brigāde devusies cilvēkus glābt ūdenī 17 reižu! Visvairāk nelaimju uz ūdens notiekot, vasarā peldoties, un pavasarī, kad ledus vēl ir biezs, bet ļoti trausls. Diemžēl slikto ceļu dēļ ne vienmēr glābēji laikus spēj nokļūt nelaimes vietā, tāpēc arī iedzīvotājiem pašiem jāzina, kā pareizi rīkoties gadījumā, ja slīkst cilvēks.
No mobilā tālruņa neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot uz numuru 3022910 (katram mobilā tālruņa īpašniekam numuru vajadzētu ievadīt atmiņā) vai 112. Glābējus var izsaukt no parastā tālruņa, zvanot uz 01 vai no mobilā uz 112.
