Apkopojot un analizējot pašvaldību priekšlikumus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavoja un otrdien iepazīstināja ar pieciem novadu izveidošanas modeļiem: 33; 40; 82; 102 un 109 pašvaldību modeļiem.
Apkopojot un analizējot pašvaldību priekšlikumus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sagatavoja un otrdien iepazīstināja ar pieciem novadu izveidošanas modeļiem: 33; 40; 82; 102 un 109 pašvaldību modeļiem.
Visi modeļi iesniegti izskatīšanai valdībā un tiks nosūtīti visām Saeimā pārstāvētajām partijām un Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī būs pieejami RAPL mājas lapā internetā . Pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters pauž cerību, ka vienu no variantiem izdosies realizēt līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām, un uzsver, ka ir atvērts diskusijām ar jebkuru ieinteresēto personu, lai noteiktu labāko variantu novadu veidošanai.
33 novadu modelis
Modelis paredz rajona pašvaldības pārveidot par vietējām – novadu – pašvaldībām, reorganizējot pagastu un rajona pilsētu pašvaldības. Republikas pilsētas saglabātu vietējo pašvaldību statusu. Līdz ar to veidotos 33 pašvaldības – 26 novadi un 7 republikas pilsētas. Veidojoties lieliem novadiem rajonu robežās, tie pilnībā pārņemtu rajonu funkcijas un finansējumu, kā arī īpašumus un esošās rajonu kredītsaistības.
Šis modelis ir vienkārši realizējams no valsts administrācijas viedokļa, jo ministriju un iestāžu organizācija veidota pēc rajonu principa. Kā pluss tiek minēts tas, ka iedzīvotāju intereses pārstāvēs spēcīga liela mēroga pašvaldība, būs iespējama materiālo un finanšu resursu koncentrācija un racionālāka izmantošana. Novadu domju vajadzībām varēs izmantot pašreizējās rajonu padomju ēkas, nebūs jāmaina infrastruktūra (transporta organizācija rajona robežās, telekomunikācijas u.c.).
Negatīvākais aspekts ir tas, ka pašlaik rajonos ir vairāki attīstības centri, kas izzudīs, ja par novada centru noteiks vienu. Palielināsies cilvēku aizplūšana no attālākajām teritorijām tuvāk centram (tas novērojams Lietuvā, kur pašvaldības veidotas tieši pēc rajonu teritoriju principa). Tādējādi netiks izmantota un funkcionālo nozīmi zaudēs daļa infrastruktūras objektu. Starp novadiem būs lielas atšķirības iedzīvotāju skaitā un ekonomiskajā potenciālā. Vienā pašvaldībā tiks apvienoti vairāki savstarpēji konkurējoši attīstības centri, un reāli attīstīsies tikai novada centrs. Pašvaldību politiķi attālināsies no iedzīvotājiem, kam būs jāmēro lieli attālumi līdz pašvaldības administratīvajam centram. Turklāt šis modelis neatbilst administratīvo teritoriju izpētes rekomendācijām.
40 novadu modelis
40 novadu modelis paredz novadus veidot uz pašreizējo rajonu bāzes, ņemot vērā arī spēcīgi attīstītās teritorijas. Līdz ar to bez 33 modeļa novadiem izveidotos arī Olaines, Līvānu, Salaspils, Siguldas un Smiltenes novads, savukārt Jēkabpils, Valmieras un Ogres pilsētas saglabātu atsevišķas pašvaldības statusu. Šim modelim ir līdzīgi plusi un mīnusi kā iepriekšējam, lai gan tiek prognozēta līdzsvarotāka valsts attīstība nekā 33 pašvaldību modelī. Turklāt jārēķinās, ka, veidojot dažas jaunas administratīvas teritorijas, var nebūt apmierinātas citas pašvaldības, kas netiks veidotas kā atsevišķas administratīvi teritoriālas vienības.
82 novadu modelis
Modelis veidots uz pašreizējo attīstības centru bāzes. Pilsētas kļūst par attīstības centriem tām lauku teritorijām, ar ko kopā veido vienotu novadu. Ja novadā ir vairākas pilsētas, par centru, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un plūsmu, infrastruktūru, ģeogrāfisko novietojumu, veidojas spēcīgākais attīstības centrs. Ja pilsētā ir vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju, tā tiek saglabāta kā patstāvīga vienība. Minimālais iedzīvotāju skaits projektējamajos novados – 5000.
82 pašvaldību modeļa plusi ir: izdalīti vairāki savstarpēji konkurējoši lielie attīstības centri, tiek ievērota iedzīvotāju virzība, samazinās pašvaldību iedzīvotāju un politiķu pretestība. Tam ir samērā liela līdzība ar apspriesto 102 novadu modeli, līdz ar to iespējams lielāks atbalsts no pašreizējo pašvaldību iedzīvotāju un politiķu puses.
Modelim ir vairāki mīnusi: nepieciešams risināt jautājumu par līdzšinējo rajonu funkciju nodošanu novadu pašvaldībām vai valsts pārvaldes institūcijām, jāmaina ministriju un valsts iestāžu teritoriālo struktūrvienību organizatoriskā struktūra, gaidāmas infrastruktūras izmaiņas. Neapmierinātas būs pašvaldības, kas netiks veidotas kā atsevišķas vienības.
102 novadu modelis
Tā kā šis modelis jau vairākkārt apspriests, plašāk pie tā niansēm nepakavēsimies. Pēc pašvaldību iesniegtajiem atzinumiem, ministrija modeli precizējusi, tādējādi tajā vairs nepastāv pašvaldības, kas varētu atrasties vienā vai otrā novadā. Tās pievienotas novadiem, kam pašas izteikušas vēlēšanos pievienoties.
109 novadu modelis
Šis modelis domāts kā vidējais aritmētiskais visiem pašvaldību priekšlikumiem. Tajā gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā ir lieli un mazi novadi. Kā modeļa plusi ir izdalīti vairāki savstarpēji konkurējoši lielie attīstības centri, ievērota iedzīvotāju virzība, samērīgi tiek ievērots pašvaldību politiķu un iedzīvotāju viedoklis. Tāpat kā 102 novadu modelī nepieciešams risināt līdzšinējo rajonu funkciju nodošanu novadu pašvaldībām vai valsts institūcijām, jāmaina ministriju un valsts iestāžu teritoriālo struktūrvienību organizatoriskā struktūra. Mīnuss ir arī lielā atšķirība starp novadiem teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc I.Gatera domām, ieviešot šo modeli, attīstība notiks lēnāk, nekā realizējot citus variantus.
Kopējo novada budžeta summu veidotu novada pagastu, novada pilsētu un attiecīgā rajona budžeta kopsumma. 33 un 40 novadu modeļu koncepcijas paredz, ka, izveidojot budžetu katram novada pagastam un novada pilsētai, tiek plānota atsevišķa sadaļa budžetā novada pagasta vai novada pilsētas attīstībai. Jebkura modeļa ieviešanas gadījumā līdz 2006. gadam paredzēts sagatavot jaunu likumu par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Pārejas periodā finanšu izlīdzināšanas aprēķini tiktu veikti atsevišķi par katru novada pagastu un pilsētu. Nepieciešams sadalīt rajona budžeta līdzekļus novadiem atbilstoši tiem nodotajām funkcijām.
Pakalpojumu sniegšana
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu pašvaldības pakalpojumu pieejamību, novada pagastos un pilsētās, kur nav izvietots administratīvais centrs, paredzēts izveidot pakalpojumu sniegšanas centru, kam būtu jānodrošina šādu funkciju izpilde:
– izsniegt pašvaldības kompetencē esošās izziņas;
– pieņemt apmeklētājus un sniegt informāciju par novada domes un tās izpildinstitūciju darbību;
– iekasēt valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kas uzdoti pašvaldībai, kā arī iekasēt novada domes noteikto nodevu un komunālo pakalpojumu maksājumus;
– izmaksāt pašvaldības sociālos pabalstus;
– reģistrēt civilstāvokļa aktus;
– kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, ar audžu ģimenēm saistītos jautājumus, sagatavot testamentus, apliecināt darījumus, izdot pilnvaras un veikt citus apliecinājumus, kā arī kārtot mantojuma lietas;
– reģistrēt ziņas par deklarēto dzīvesvietu;
– pieņemt iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no iedzīvotājiem un juridiskajām personām, organizēt atbildes saņemšanu iesniedzējam.
Atbalsta pasākumi
Sekmīgs pašvaldību apvienošanās process nav iespējams bez valsts atbalsta. To var īstenot, paredzot atbalstu novadu veidošanai kā prioritāru pasākumu nozaru ministriju programmās un projektos. Piemēram:
– lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma jāattīsta un jāpārveido atbilstoši novadu izveidošanas projektam;
– pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta realizācija ir būtiski nepieciešama, lai jaunizveidotie novadi varētu iekļauties e – pārvaldē un sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus visos novadu veidojošo pagastu centros;
– izglītības reformas ietvaros jāparedz atbalsts apvienotajām pašvaldībām izglītības iestāžu tīkla attīstībai un optimizācijai, jo vietējām pašvaldībām, kļūstot lielākām, būs iespējas uzlabot vispārējās izglītības iestāžu sistēmu;
– izstrādājot valsts investīciju programmu, vietējo pašvaldību attīstībai jāparedz fiksēta procentuāla daļa no valsts investīciju kopējā apjoma. Veidojot jaunu administratīvo iedalījumu, nepieciešama valsts palīdzība pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai un modernizācijai. Turklāt jāparedz papildu ekonomiskie stimuli pašvaldībām, lai veicinātu novadu veidošanu. Piemēram, Valsts investīciju programmā priekšroku dot pašvaldībām, kas realizē novadu izveides projektu; apvienotajām pašvaldībām piešķirt tiesības patstāvīgi izmantot kapitāla tirgu un administrēt nodokļus, cik tālu to atļauj likumdošana.
Tehniskie jautājumi
Atkarībā no modeļa būs jārisina jautājums, kā tehniski pārkārtot rajonu administratīvajām teritorijām pielāgoto infrastruktūru un pārvaldes sistēmu. Valsts pārvaldes teritoriālās struktūras jāpieskaņo piecu plānošanas reģionu teritorijām. Tās savukārt ir precizējamas pa izveidoto novadu robežām. Tas nodrošinās, ka visu novada teritoriju apkalpos viena nozares institūcija (tiesa, prokuratūra, lauksaimniecības pārvalde utt.).
Telekomunikāciju sistēmas pārbūve atbilstoši novadu teritorijām izmaksātu pārāk dārgi. Jautājumu var atrisināt, nemainot telekomunikāciju tīklu, bet nosakot vienotu iekšzemes tarifu.
Novadu veidošanas procesā apvienoto pašvaldību robežas jānosaka pa pašreizējo pašvaldību robežām. Robežu kartes un robežu apraksti izgatavojami pēc novadu izveides procesa pabeigšanas, paredzot tam finanšu resursus no valsts budžeta. Pārreģistrācija valsts reģistros jāveic par valsts budžeta līdzekļiem.
Līdz šim izveidotie novadi neatkarīgi no izvēlētā modeļa netiks sadalīti. Tie tiks respektēti. Var notikt tikai izveidoto novadu palielināšana, iekļaujoties novadā citām pašvaldībām, vai to iekļaušana lielākā novadā.
***
Kopumā no Latvijas 459 pagastu pašvaldībām 119 pagasti jeb 26 procenti pagastu vēlas veidot novadus atbilstoši 102 novadu projektam. 205 pagasti jeb 45 procenti pagastu vēlas veidot novadus atšķirīgi no 102 novadu projekta. 134 pagasti jeb 29 procenti vēlas saglabāt esošo statusu.
