27. jūnijs ir bijusi nozīmīga diena a/s Latvijas Krājbanka vēsturē – bankas akcionāri pilnsapulcē par Krājbankas valdes priekšsēdētāju, prezidentu ievēlēja līdzšinējo bankas valdes locekli Andri Nātriņu.
27. jūnijs ir bijusi nozīmīga diena a/s Latvijas Krājbanka vēsturē – bankas akcionāri pilnsapulcē par Krājbankas valdes priekšsēdētāju, prezidentu ievēlēja līdzšinējo bankas valdes locekli Andri Nātriņu. Pēc izglītības filozofs, iepriekšējos gandrīz 10 gadus pārliecinoši aizvadījis finanšu sfērā, vairāk nekā sešus no tiem – Latvijas Krājbankā.
Kā jūtas filozofs, vairākus gadus strādājot finanšu sektorā?
Filozofs jūtas kā filozofs prak-tiķis. Es domāju, ka filozofs jūtas labāk, ja viņš ir iesaistīts ikdienas procesos, kur ir iespējams rast kādus mērāmus efektivitātes kritērijus. Turklāt atšķirībā no ikdienas pieredzes filozofam vēl ir iespēja uz visu paskatīties mazliet kritiski un distancēti. Un šādu spēju es varu uzskatīt tikai par priekšrocību. Tā ir iespēja mierīgi paskatīties uz lietām, kuras reizēm ikdienas rūpju pārņemtos cilvēkos var radīt paniku.
Kā jūs komentētu dažādos saziņas līdzekļos izskanējušos minējumus par piederību vienai vai otrai akcionāru grupai?
Esmu politiski neatkarīgs, un visu laiku esmu centies strādāt tikai bankas interesēm, nevis kaut kādās šauri korporatīvās interesēs, raugoties no šā uzņēmuma pozitīvās attīstības iespēju viedokļa. Mans princips vienmēr ir bijis pildīt uzdevumus, kas izriet no organizācijas vai uzņēmuma vislabākā attīstības scenārija.
Kādas, jūsuprāt, ir Krājbankas stiprās puses pašlaik?
Krājbankas stiprā puse ir: pašmotivēts un kompetents personāls; skaidrība par veicamajiem uzdevumiem. Jāmin bankas iekšējo procedūru sakārtotība, ko apliecina iegūtais ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sertifikāts, kāda pagaidām nav nevienai citai Latvijas komercbankai. Krājbankas stiprā puse ir arī norēķinu veikšanas infrastruktūra – sistēma, kas ļauj apvienot visas klientu apkalpošanas vietas vienotā tīklā. Priekšrocība ir arī kvalitatīvu produktu klāsts, it īpaši, ja runājam par produktiem, kas paredzēti vidēji tu-rīgajam bankas klientu slānim privātpersonu vidū. Te varētu minēt gan izdevīgos patēriņa kredītus, gan veiksmīgi sakārtotos norēķinu karšu produktus.
Kādu jūs saredzat Krājbankas vietu starp citām Latvijas komercbankām pēc gada vai diviem?
Es redzu, ka gan Krājbankas, gan arī citu banku klientiem ir radusies pārliecība, ka manis vadītā banka ir patiešām moderna, ar labu apkalpošanu, labiem produktiem. Un mēs varam panākt šādu situāciju. Mums atliek tikai pilnveidoties atbilstoši tai kvalitātei, kuru mēs vēlamies panākt. Lielākā daļa bankas klientu, kas ikdienā lieto vairākus Krājbankas produktus un nonāk saskarsmē ar bankas darbiniekiem, jau ir par to pārliecinājušies.
Kāda ir jūsu attieksme pret vairākkārt saziņas līdzekļos dzirdētajiem pārmetumiem, ka Krājbanka nav informējusi noguldītājus par izmaiņām bankas politikā?
Varu teikt, ka mēs visu laiku šīs problēmas risinām. Klienti nāk pie mums un izsaka savas vajadzības, dažreiz arī sūdzas. Ar lielāko daļu klientu mums izdodas atrisināt šo situāciju un sadarbību ievadīt normālā gultnē, ar dažiem – ne. Ir klienti, kuri saprot, ka situācija ir mainījusies, un viņi pieņem, ka šajā situācijā komisijas maksas norēķinu kontiem ir attaisnojamas.
Bankām, protams, ir dažādas tarifu politikas. Vienas varbūt ņem mazāku komisijas maksu par norēķinu kontu apkalpošanu, citas – lielāku, taču tās jau ir detaļas. Vārdu sakot, pašlaik nav pamata diskusijām šajā jautājumā, vismaz ne tādā līmenī, kādā tās ir sākušās.
Bieži ir vērojama situācija, ka klienti neizprot atšķirību starp depozītnoguldījumu, par ko banka maksā procentus, un norēķinu kontu, kurā uzglabājas klienta naudas līdzekļi un kurus bankai ir jābūt gatavai izmaksāt klientam pēc viņa pieprasījuma jebkurā brīdī – tādēļ par norēķinu konta apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Lai gan katrs gadījums ir individuāls, tomēr kopējā šādu neapmierinātu klientu pazīme ir tā, ka šie cilvēki savus līdzekļus Krājbankā ir noguldījuši pirms daudziem gadiem, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā pirms desmit gadiem. Pēc naudas noguldīšanas bankā šie klienti vairs nav interesējušies par savu kontu.
Vai jums ir kādas prognozes, kad beidzot varētu atrisināties Krājbankas pamatkapitāla palielināšanas jautājums?
Jaunievēlētā valde šo jautājumu risina, un nākamajā akcionāru pilnsapulcē vēl šā gada laikā tiks piedāvāts vēl viens variants, kā šo problēmu atrisināt. Jācer, ka akcionāri piedāvājumu akceptēs. Vismaz valdei liekas, ka risinājums varētu būt racionāls.
