Jelgavas Domes speciālisti strādā pie Nekustamā īpašuma pārvaldes reorganizācijas, kuras nolūks ir saglabāt pēctecību un nesagraut esošo.
Jelgavas Domes speciālisti strādā pie Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) reorganizācijas, kuras nolūks ir saglabāt pēctecību un nesagraut esošo.
Reorganizācija saistīta ar Komerclikuma prasībām, jo no 2004. gada pašvaldības uzņēmumi vairs nedrīkst pastāvēt. Savukārt pašvaldība par lietderīgu atzinusi ne vien formālu juridisko jautājumu sakārtošanu, bet nolēmusi izstrādāt jaunu funkcionālo modeli, kas nozīmēs pamatīgu apsaimniekošanas sistēmas maiņu, kuras mērķis ir panākt, ka par īpašumu jāatbild pašam īpašniekam. Pašvaldība dzīvokļa jautājumus palīdzēs risināt tām iedzīvotāju kategorijām, kam pēc likuma tas pienākas. Plašāk par izmaiņām stāsta Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs.
Valsts politika
Situācijas izpratnes nolūkā neliels ekskurss valsts politikas izmaiņās. Deviņdesmito gadu sākumā pieeja bija liberāla. Proti, mitekļa jautājums bija katra privāta lieta, tika sākta vērienīga dzīvokļu privatizācija. Pašlaik ap 80 procentu dzīvokļu ir privāts īpašums. Tādējādi valsts un pašvaldības palika bez dzīvojamā fonda. Deviņdesmito gadu beigās kļuva skaidrs, ka ne visi iedzīvotāji gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ ir spējīgi atrisināt mitekļa problēmas. Līdz ar to pēdējos gados likumos izdarītas būtiskas korekcijas.
Agrāk bija likums par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā. Pēc izmaiņām valsts no šā pienākuma atteicās un funkciju nodeva pašvaldībām. Tajā iestrādāta sociāla atbildība par noteiktu, bet ļoti ierobežotu cilvēku grupu (maznodrošinātām ģimenēm, ar bērniem invalīdiem, vientuļajiem vecākiem, kas audzina trīs un vairāk bērnu, bāreņiem, personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma). Izmaiņu rezultātā, kad lielākā daļa dzīvojamā fonda ir privatizēta, pašvaldības ar palīdzības sniegšanu nonāca smagā situācijā un bija spiestas dzīvojamo fondu papildināt. Jelgavas Dome bez sociālās mājas, kam ir specifiskas funkcijas kā pagaidu mītnei, iegādājās īres namu ar nelieliem un relatīvi lētiem dzīvokļiem, kas nav privatizējami. Pašlaik tiek remontēts otrs īres nams.
Problēmu netrūkst
Māju apsaimniekošanai dažādās pilsētās ir atšķirīgi modeļi, tomēr princips ir viens – lielāko daļu dzīvojamā fonda apsaimnieko pašvaldības uzņēmums. Protams, pastāv padomju laikos izveidotās kooperatīvās sabiedrības, pastāv sabiedrības, kas apsaimnieko kādreizējo valsts dzīvojamo fondu. Arī apsaimniekošanas reorganizācija pašvaldībās notiek dažādi. Valsts nostāja ir, ka dzīvokļu īpašniekiem jādod iespēja izvēlēties apsaimniekotāju: vai nu pašiem jādibina sabiedrība, vai jāizvēlas kāda firma. Pilsētās, tostarp Jelgavā, kur jaunie apsaimniekošanas principi pašvaldībās netika stimulēti, modelis neizvērsās veiksmīgs. Vairāk vai mazāk veiksmīgi ar apsaimniekošanu galā tiek kooperatīvajās mājās, kur šīs tradīcijas iedibinātas padomju gados.
Objektīvi vērtējot, kādreizējā pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekošana vietējai varai nozīmē ekonomiska un sociāla rakstura problēmas. Proti, pašvaldības uzņēmuma apsaimniekošanā esošais fonds atšķirībā no privātajām un citu apsaimniekotāju pārziņā esošajām mājām dažādu investīciju veidā tomēr saņem lielāku ieguldījumu. Arī liela daļa iedzīvotāju uzskata: tas nekas, ka dzīvoklis ir mans, lai māju remontē pašvaldība, jo man nav naudas. Bet princips, kad gribas īpašumu un gribas, lai citi nodokļu maksātāji to vēl palīdz uzturēt, nav korekts.
Ir dažādi varianti, kā pašvaldības mēģinājušas veicināt apsaimniekošanas atdalīšanu. Piemēram, Valmierā dotēja māju sakārtošanu, kas atdalījās no pašvaldības uzņēmuma pārziņas. Liepājā finansiāli «stutēja» apsaimniekošanas sabiedrību izveidi. Bet īsti veiksmīgu piemēru nav.
Jelgavā par izvēlēto modeli detalizēti vēl pāragri runāt. Uzsāktā darba galamērķis ir panākt ekonomisko un sociālo taisnīgumu, lai pašvaldības uzņēmumam privātais dzīvojamais fonds nebūtu jāapsaimnieko. Par savu īpašumu jāatbild pašam īpašniekam.
Līdz ar NĪP reorganizāciju iecerētas funkcionālas izmaiņas. Jau veiktas vairākas nopietnas analīzes, notiek finanšu izvērtējums. Juridiski reorganizācija notiks gada beigās, un līdz tam laikam ir jāizstrādā jaunais modelis. No ekonomiskās analīzes rezultātiem atkarīgs, kas pārņems NĪP funkcijas – SIA ar simtprocentīgu kapitāla daļu un iespēju privātā kapitāla piesaistei vai arī tā būs pašvaldības aģentūra.
Līdzšinējās funkcijas
Pašlaik NĪP apsaimnieko divas māju grupas: pašvaldības dzīvojamo fondu (sociālā māja, īres nams, 55 mājas, kurās privatizēto dzīvokļu īpatsvars nesasniedz 50 procentu), 86 mājas, kas par apsaimniekotāju izvēlējušās NĪP un veic apsaimniekošanu, 350 mājas, kur privatizēts vairāk nekā 50 procentu dzīvokļu, bet kas nav izvēlējušās nekādu apsaimniekotāju, tanī skaitā 130 ir nelabiekārtotas mājas, kuru apsaimniekošana ir nerentabla.
Bez tam NĪP apsaimnieko nedzīvojamo fondu, 19 ēku, kas kalpo kā nomas telpas valsts un sabiedriskajām institūcijām; apsaimniekošanā esošajam fondam piekrītošās teritorijas (iekšpagalmus, zemi); iekšējos tīklus, kā arī neveiksmīgas sadales rezultātā izveidojušās teritorijas – kopā apmēram 14 hektāru zemes, kas atrodas pa vidu starp dažādu īpašnieku teritorijām.
Perspektīvās funkcijas
Par perspektīvajām funkcijām runājot, ir skaidrs, ka no apsaimniekošanas funkcijām dzīvojamajās mājās, kur privatizēts vairāk nekā 50 procentu dzīvokļu un kur likums pašvaldībai uzliek parienākumu nodrošināt minimālo apsaimniekošanu, jaunajai institūcijai būtu jāatsakās. Īpašnieks ir jāradina pie domas, ka par īpašumu jāatbild pašam. Protams, ierobežots māju skaits (galvenokārt sociālais fonds – sociālā māja, īres nami) paliks jaunās struktūras pārziņā. Par to, kā notiks nodošana citiem apsaimniekotājiem, vēl nevar konkrēti runāt. «Ir vairāki modeļi, kā to realizēt. Ja tas izdosies, būsim vieni no pirmajiem Latvijā, kas atraduši risinājumu. Tiks meklēts variants, lai saglabātu pēctecību, nesagrautu esošo, lai galarezultātā būtu labāk, nevis sliktāk,» uzsver G.Kurlovičs.
Katrā nedzīvojamā fonda objektā notiks revīzija, liela daļa nomas telpu tiks paturēta, jo sabiedriskās ēkas ir vajadzīgas. Tālākā nākotnē, iespējams, tiks domāts par citu pašvaldības iestāžu ēku nodošanu viena apsaimniekotāja rīcībā.
Līdz ar reorganizāciju nepieciešams sakārtot apsaimniekojamajam fondam piekrītošās teritorijas un tīklus. Piemēram, iekšējiem siltumtīkliem robeža ir mājas ievads, bet ūdensapgādes sistēmai – kontrolaka ārpus mājas. Ir jābūt vienotai pozīcijai. Ja saglabāsies līdzšinējie nosacījumi (ja pakalpojumus veic pašvaldības institūcija, tie nav jāapliek ar PVN), NĪP sniegtie maksas pakalpojumi (avārijas remontpakalpojumi) tiks saglabāti. Ja būs jāaprēķina PVN un izmaksas izlīdzināsies, pakalpojumu atstās privātstruktūru ziņā.
Maksājumu iekasēšanas funkcija, kad komunālos rēķinus var samaksāt vienuviet, tiks saglabāta un pilnveidota. Reorganizētajai struktūrai būs jāturpina realizēt pašvaldības uzliktā funkcija – sagatavot dokumentus un veikt lēmumu izpildi pret iedzīvotājiem, kam pēc likuma pienākas pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā. Reorganizētajai struktūrai jāorientējas uz specializāciju ekspluatācijas un tehniskajos jautājumos, lietvedības, juridisko un ar konkursiem saistīto jautājumu pārzināšanu.
