Ēku sanācija ilgtermiņā ļauj ne vien efektīvi taupīt līdzekļus, bet arī pasargāt namu no bojāšanās, uzlabot dzīves kvalitāti un saudzēt vidi.
Ēku sanācija ilgtermiņā ļauj ne vien efektīvi taupīt līdzekļus, bet arī pasargāt namu no bojāšanās, uzlabot dzīves kvalitāti un saudzēt vidi.
Sūdzības par naudas trūkumu nav nekas jauns. Taču, ja reiz daudzdzīvokļu māju iemītniekiem pietiek līdzekļu vides «apkurināšanai», acīmredzot tā vis nav, ka līdzekļu tik maz. Drīzāk otrādi, – uzskata dzīvokļu īpašnieku asociācijas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības «Bāka-2» pārstāvis Sergejs Sidorko.
Patēriņš samazinājies
Sadarbojoties Berlīnei un Rīgai, 2001. gadā tika realizēts Rīgas Ozolciema ielas 46. mājas trešā korpusa renovācijas projekts. Tā gaitā ēkā nomainīti logi, nosiltinātas ārsienas, pagrabs un pēdējā stāva pārsegums, viencauruļu apkures sistēma nomainīta pret divcauruļu sistēmu, nodrošinot katrā telpā apkures regulēšanas iespējas un siltuma uzskaiti. Modernizēts siltummezgls, veikta apkures sadales cauruļu siltumizolācija. Gala sienas nosiltinot ar 8 centimetrus biezu minerālvates slāni, siltuma caurlaidības koeficients samazinājies par 59 procentiem – no 0,71 līdz 0,29 vatiem uz kvadrātmetru reiz kelvins (siltuma caurlaidības mērvienība). Tikpat biezs minerālvates slānis sānu sienām nodrošinājis 68 procentu efektivitāti, siltuma caurlaidības koeficientu samazinot no 1,07 līdz 0,34 vienībām. Bēniņu pārsegums siltināts ar 14 centimetru biezām minerālvates plātnēm, ļaujot siltuma caurlaidības koeficientu samazināt par 66 procentiem – līdz 0,21 vienībai. Pagraba pārseguma siltināšana 6 centimetru biezumā siltuma caurlaidību samazinājusi par 70 procentiem, bet logu, lodžiju durvju un ieejas durvju būvelementu nomaiņa – par 55 procentiem.
Sanācija ļāvusi vidēji par 55procentiem samazināt apkures patēriņu. Piemēram, 2001./2002. gada apkures sezonā apkure vidēji izmaksājusi 0,151 Ls/m2 mēnesī, turpretī nesanētajās mājās izmaksas sasniegušas vidēji 0,308 Ls/m2. Pagājušajā sezonā izmaksu atšķirība bijusi attiecīgi 0,201 Ls/m2 sanētajā un 0,408 lati – neuzlabotajās mājās. Pirms tam projekta mājas iedzīvotāji par apkuri maksājuši vidēji 0,249 Ls/m2 2000./2001. gada sezonā (vidējais patēriņš 0,258 Ls/m2) un 0,32 latus par kvadrātmetru 1999./2000. gada sezonā (vidējais patēriņš 0,31 Ls/m2).
Kopumā 2001./2002. gada apkures sezonā projekta māja vidēji patērējusi 62 kilovatstundas siltuma uz kvadrātmetru, savukārt nesanētajās mājās vidējais patēriņš sasniedzis 127 kilovatstundas. Pagājušajā apkures sezonā Ozolciema ielas mājas patēriņš bijis 82 kilovatstundas uz kvadrātmetru, bet neuzlabotajās ēkās – 166 kilovatstundas.
Ieguldījumi bijuši efektīvi
Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība «Mucenieku 30» Kuldīgā uz 12 gadiem Hipotēku bankā paņēmusi 63 000 latu kredītu ar 12 procentu likmi. Ēkā uzlikti siltuma skaitītāji apkurei, ar 20 centimetru biezu ekovates kārtu nosiltināti bēniņi, bet ārējās un pagraba sienas – ar putupolistirolu 8 centimetru biezumā, daļēji nomainīti logi, veikts kosmētiskais remonts. Iedzīvotājiem samazinājušies apkures izdevumi, augusi apsaimniekošanas maksa, kas domāta kredīta atmaksai, bet kopējie izdevumi nav palielinājušies. Pēc renovācijas temperatūra dzīvokļos apkures sezonā paaugstinājusies no 15 līdz 20 grādiem. Apkures izmaksas samazinājušās no 0,521 lata par kvadrātmetru 1999./2000. gada apkures sezonā (siltumenerģijas tarifs 20,17 lati par megavatstundu) līdz 0,3 latiem kvadrātmetrā 2001./2002. gada sezonā, kad tarifs audzis līdz 24 latiem par megavatstundu. Pagājušajā sezonā par apkuri vidēji maksāti 0,32 lati par kvadrātmetru mēnesī, bet citās mājās izmaksas pārsniegušas 0,70 latu. Apsaimniekošanas izmaksas palielinājušās no 0,13 līdz 0,30 latiem par kvadrātmetru mēnesī.
Taču parādījušās arī problēmas. Pēc logu nomaiņas māja neelpo. Tā novēršanai jāuzlabo ventilācijas sistēma. Savukārt tiem, kas domā par logu nomaiņu, ieteicams izvēlēties tādus, kuri nodrošinās dabīgās ventilēšanas iespējas.
Iegūst vide un cilvēki
Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā «Bāka – 2» Rīgā ietilpst 26 mājas (20 piecstāvu, trīs deviņu un trīs 12 stāvu), celtas no 1975. līdz 1982. gadam. Kopējā apkurināmā platība – 88 260 kvadrātmetru, 45 – 48 procenti no 1733 dzīvokļu īpašniekiem ir pensionāri. Sabiedrības priekšrocība ir tā, ka mājas nodotas ekspluatācijā kā kooperatīvās, tāpēc iedzīvotāji jau no sākuma pieraduši, ka par tām jārūpējas. 1997. gadā izvērtēts māju komunikāciju stāvoklis un atzīts, ka ēku iekšpusē nav vienmērīga siltuma sadalījuma, ir nepietiekama siltumizolācija, nolietojusies ūdensapgādes sistēma, nav mēraparātu siltuma patēriņa noteikšanai karstā ūdens sagatavošanai mājā, trūkst ūdensmērītāju dzīvokļos.
Aplēsts, ka renovācijas darbu izmaksas ir 27,10 lati uz kvadrātmetru. Paņemts 50 000 latu kredīts, par ko nodrošināta karstā ūdens uzskaite, uzstādīta automātika apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, pilnībā nosiltinātas sānu sienas. Nomainīta lielākā daļa karstā un aukstā ūdens stāvvadu, lai novērstu lielos cirkulācijas ūdens zudumus. Divās mājās dzīvokļos nodrošināta siltumenerģijas regulēšana un uzskaite. Lai darbi izmaksātu lētāk, radiatori, kas aprīkoti ar apvedcauruli, pirkti Krievijā, kur tie maksājuši pusotru reizi lētāk nekā šeit nopērkamie. Daļēji siltinātas fasādes sienas un bēniņi. No 1998. līdz 2002. gadam renovācijā ieguldīti 6,03 lati uz kvadrātmetru, un kopējā izdevumu struktūrā no 30 līdz 22 procentiem samazinājušies apkures izdevumi, no 29 līdz 22 procentiem – izdevumi par karsto ūdeni. Pēc siltināšanas un apkures automātikas iekārtu uzstādīšanas apsildes izmaksas samazinājušās no 1,92 latiem par kvadrātmetru 1998./99. gada apkures sezonā līdz 1,5 latiem 2000./2001. gada sezonā. Bet mājās, kur ierīkota individuālā regulēšana un uzskaite, – līdz 1,37 latiem par kvadrātmetru sezonā. Karstā ūdens piegādes izmaksas sarukušas no 1,89 latiem par kvadrātmetru 1997./1998. gada sezonā līdz 1,25 latiem 2001./2002. gada sezonā.
Kooperatīvā sabiedrība aprēķinājusi, ka, veicot renovācijas darbus, samazinājusies kaitīgā ietekme uz vidi: ietaupīti 5 650 megavati jeb 226 tonnas mazuta vai 38 250 000 kubikmetri gāzes gadā; gaisā gada laikā nav izdalījušās 8,8 tonnas sēra anhidrīda, 4,5 tonnas slāpekļa oksīda, 0,065 tonnas vanādija pentoksīda, viena megatonna ogļskābās gāzes. Nenoliedzami ir arī sociālie ieguvumi: pagarināts ēku ekspluatācijas laiks, samazinājušies izdevumi, stabilāka kļuvusi dzīvokļa tirgus cena, iegūts samērā mūsdienīgs dzīvoklis ar nelielām uzturēšanas izmaksām, mājās ir zems siltumenerģijas patēriņš, draudzīgāka vide iedzīvotājiem.
Praktiķu padomi
– Dzīvokļu īpašniekiem jāzina, ka mājas apsaimniekotājam nav tiesību no vienas mājas iekasētos līdzekļus izmantot citu māju uzlabošanai.
– Pirms darbu sākšanas svarīgi panākt iedzīvotāju vienotību, lai pēc tam nebūtu jāuzklausa pārmetumi «man šie uzlabojumi nav vajadzīgi».
– Ja apsaimniekotāja pārziņā ir vairākas mājas, par nepieciešamību veikt renovāciju nav jāpārliecina visu ēku iemītnieki, bet jāstrādā ar «gudrākās» mājas iedzīvotājiem. Redzot ieguvumus, arī pārējās mājas sarosīsies, lai uzlabotu savus apstākļus.
– Pirmais un galvenais – izlīdzināt siltuma piegādi visā mājā un tikai tad sākt ēku siltināt. Mājai, kam nosiltināti bēniņi un sānu sienas, infrasarkano staru foto uzņēmumā konstatēts, ka siltuma sadale iekšpusē tik un tā nav vienmērīga – dažos dzīvokļos ir karsts, dažos auksts.
– Pie katra radiatora uzstādāmas apvedcaurules, regulēšanas iekārtas vien nav nozīmes uzstādīt.
– Energopatēriņa efekts no logu nomaiņas būs pietiekams tikai tad, ja logus nomainīs visā ēkā.
– Pirms renovācijas jāveic ēkas tehniskais un energoaudits, lai izvērtētu, kur visizdevīgāk ieguldīt līdzekļus.
