Esmu jelgavnieks jau vairākās paaudzēs, tādēļ man rūp pilsētas seja.
Esmu jelgavnieks jau vairākās paaudzēs, tādēļ man rūp pilsētas seja.
Esmu uzņēmējs un ar saviem nodokļiem atbalstu pilsētas attīstību, mani neapmierina kārtība, kāda valda pilsētā.
Rakstīt rosināja nejēdzība, kas notika pagājušajā gadā, kad būvēja Lielupes tiltu un rekonstruēja Pārlielupes ielas daļu pie veikala «Arka». Neprasmīgi veidots arī krustojums pie SIA «Astarte nafta» jaunās uzpildes stacijas Rūpniecības ielā. Situācija, kad speciālisti absurdi izprojektē ceļu, bet pēc pusgada tas jārekonstruē, nekādi nenorāda uz viņu kompetenci attiecīgajos jautājumos.
Ielu seguma kvalitāte Jelgavā ir uz katastrofas robežas, izņemot dažus posmus, kas remontēti pēdējos trīs gados.
Jelgavas vizītkarte, ko pirmo pamana mani biznesa partneri, ir ceļi. Pēc pavasara atkušņiem tie ir katastrofāli. Iebraukt Jelgavā – tas ir spēkratu pārbaudījums uz izturību, lai no kuras puses brauktu.
Ceļu (jeb tā saukto bedrīšu) remonts ir saprotama lieta, bet vai darba kvalitāti kāds vērtē? Ja nu vienīgi paši braucēji (tīrās šausmas!). Darba metodes ir tās pašas, kas pirms 30 gadiem, bet kvalitāte neiztur kritiku. Bedrīšu vietas ir kā pankūkas, spēkratu atsperes nespēj tās «norīt», bet ceļa nodoklis tiek iekasēts, tehnikas ekspluatācijas izdevumi aug, naudas nav ne braucējiem, ne remontu pasūtītājiem. Taču kārtīgs saimnieks izvērtē naudas ieguldījumus un to lietderību.
Labi, ka remontē Rīgas ielu, bet vai vajadzēja ar tik lielu vērienu «norakt» naudu grāvjos un celiņos? Tā vietā varētu atjaunot vēl kādus 300 metrus seguma citam ceļam, bet, kad rastos vairāk līdzekļu, sakārtot apkārtējo teritoriju un mazāk svarīgos posmus.
Arī ar luksoforiem viss nav kārtībā. Acīmredzot Satiksmes drošības dienesta Jelgavā vispār nav. Raiņa un Mātera ielas krustojumā luksofors saulainās dienās vispār nav saskatāms.
Jau divas reizes biju spiests strauji apstāties, lai izvairītos no Mātera ielas puses braucošas mašīnas, jo vadītājs neredz sarkano gaismu luksoforā (saule spīd spēcigāk par to, bet varbūt tā ir sava veida taupība uz lampu rēķina?).
Tie ir tikai daži fakti, bet kādēļ notiek šīs nejēdzības? Vai par tām kāds atbild? Un kā ar patērētāju interešu aizstāvību?