Kad Jurijs Gagarins pirmoreiz devās kosmosā, visai pasaulei mute bija vaļā. PSRS militārā kompleksa bosi no lepnuma pārdzērās līdz nemaņai. Par katra puišeļa sapni kļuva vēlme lidot kosmosā.
Kad Jurijs Gagarins pirmoreiz devās kosmosā, visai pasaulei mute bija vaļā. PSRS militārā kompleksa bosi no lepnuma pārdzērās līdz nemaņai. Par katra puišeļa sapni kļuva vēlme lidot kosmosā. Arī es to apsvēru. Kad dienēju aviācijā, kāds pilots mani atrunāja. Viņš pats pirms katra lidojuma paslepus izdzēra puspudeli šņabja. «Baidos!» viņš teica. «Kā tu justos, sēdēdams tādā prīmusā?» Tomēr viņš izrādījās drosmīgāks par daudziem citiem, kad viņa lidmašīna aizdegās… Turklāt viņš nebaidījās atzīties un būt godīgs. Tādēļ nav pamata apšaubīt viņa teikto: «Gagarins? Ar Jurku sēdējām vienā solā. Kad izvēlējās kamikadzi kosmiskajai torpēdai, ar pirkstu vilka pa kursantu sarakstu. Jurkam bija par vienu trijnieku vairāk, tāpēc debesīs uzsūtīja viņu…»
Kādēļ to stāstu? Tādēļ ka jau sen Krievija zaudējusi kosmosa apguvēju līdera pozīcijas. Krahs pēc PSRS sabrukuma turpinās, tādēļ joko, ka uzbūvēt jaunu kosmisko raķeti var tikai tad, ja sagriež un kā suvenīrus pārdod lietotu kosmosa kuģi. Piepelnīties mēģina pat paši kosmonauti, piemēram, iesaistoties ceturtās šķiras izrādēs…
Ļoti iespējams, ka šonedēļ varēsim būt vienai tādai liecinieki (un pie reizes arī kāzu liecinieki). Krievijas kosmonauts Jurijs Maļenčenko apprecēs savu līgavu uz Zemes, pašam atrodoties Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS).
41 gadu vecajam Maļenčenko «ir izdevies pārvarēt tehniskās un juridiskās problēmas, kā arī savas priekšniecības iebildumus» (apmēram tādus kā «Maļenčenko nedrīkstot izmantot sakaru kanālus starp SKS un Zemi personīgiem nolūkiem, turklāt viņam kā Krievijas bruņoto spēku virsniekam bijuši pieejami valsts noslēpumi, tāpēc laulībām ar ārzemnieci – 26 gadus veco ASV pilsoni Jekaterinu Dmitrijevu – viņam esot jāiegūst īpaša atļauja». Maļenčenko vārdā laulību reģistrācijas dokumentus ceremonijā Hjūstonā, Teksasā, parakstīs amerikāņu advokāts, bet kosmonauts jāvārdu teiks pa videotelefonu. Maļenčenko ieradās SKS aprīlī un tur būs līdz oktobrim.
Par šo «notikumu» nākotnē, iespējams, uzņems trillerus vai vismaz stāstīs anekdotes, taču arī šobrīd var pasmaidīt, lasot komentārus portālā «DELFI».
Līdzjutīgākie jautā šā «projekta» autoriem: «Un kā ar pirmo nakti? Videokonference vai kā?» Atbilde varētu būt – vai kā. Kāds dakteris: «Nu, 41 gads, kosmonauts… Kāda tur vairs kāzu nakts! Man kā mediķim viss skaidrs.» Bet racionāli domājošie prāto: «Kronis būs tad, ja kāda dāma vēl izdomās dzemdēt kosmosā…» Mūsdienu reālisti, izprotot situāciju, vērtē to lietišķi, tomēr arī viņos iezogas kaut kas no Bībeles vai smieklu velniņa: «Būs normāls video telefonsekss, un lietas darītas. Bet, ja tā Kaķka tiks pie bērna, tad gan piedzīvosim nevainīgo ieņemšanu!»
Var atcerēties, ka kaut kur kāzas jau reģistrētas zem ūdens. Var pabrīnīties, pasmaidīt vai nospļauties. Bet var arī nožēlot, ka šova elementi tiek izmantoti ne tikai tizlu televīzijas raidījumu staipīšanai pa pacietīgo skatītāju televizoru ekrāniem, bet arī līdz šim tik nopietnā «pasākumā» kā kosmonautika.
Piesaukšu vēl kāda sava paziņas teikto. Džeims Irvins, otrais cilvēks, kas izkāpa uz Mēness, pirms daudziem gadiem, inkognito ieradies Rīgā kā sludinātājs, sacīja apmēram tā: «Protams, panākumi kosmosā ir valsts un cilvēka iespēju apliecinājums, tomēr daudz lielākā mērā tie mums liek saprast un cienīt neizzināto un nezināmo.» Tiekšanās izzināt viņu pievērsa reliģijai, daži teica, ka viņam pēc tam, kad Visumā redzējis «mazas zaļas būtnes», galva kļuvusi viegla.
Taču Irvins, tāpat kā Gagarins, palicis cilvēces vēsturē. Vai Krievijas kosmonauts numur kāds-tur-pēc-kārtas Maļenčenko arī paliks? Iespējams. Tāpat kā iespējams arī tas, ka viņa ieguldījums kosmonautikā būs tikpat «grandiozs», kā, teiksim, realitātes šova «Talantu fabrikas» pienesums latviešu kultūrā.
