Tā nu iznāk, ka no trim hiphopa daļām – mūzikas, vizuālās mākslas un dejas – noturīgākā un plašāk pazīstamā, ar ko nodarbojas jelgavnieki, ir tieši pēdējā: kultūras nama hiphopa deju studijā «Kaprīze», breika grupā BJC «Junda» un «Tonusā» FLASH grupā.
Tā nu iznāk, ka no trim hiphopa daļām – mūzikas, vizuālās mākslas un dejas – noturīgākā un plašāk pazīstamā, ar ko nodarbojas jelgavnieki, ir tieši pēdējā: kultūras nama hiphopa deju studijā «Kaprīze», breika grupā BJC «Junda» un «Tonusā» FLASH grupā, kuras iestudējumu būtiska daļa arī ir hiphopa deju pazīstamākā forma – breiks (deja, kurā izmantoti spēka, veiklības un akrobātikas elementi).
Par «break dance» sākumu tiek uzskatīts 1969. gads un Džeimsa Brauna dejošana savas dziesmas «Get on the Good Foot» pavadījumā, par pirmo breikeru sacensību norises vietu – 116. iela Hārlemā. Klīst nostāsti, ka, breikam izplatoties Dienvidu Bronksā, turienes bandas attiecības kārtojušas, sacenšoties breika prasmē – «deju kara» uzvarētāji bez ierunām atzīti par pārākiem arī citā ziņā.
Astoņdesmito sākumā, piedaloties kādas hiphopam veltītas filmas promoturnejā, Eiropu ar «break dance» iepazīstināja grupa «Rock Steady Crew» – ar to sākās breika izplatīšanās vecajā kontinentā.
Hiphopa deju vēstures sākumu Latvijā astoņdesmitajos gados iezīmē pirmais slavenais rīdzinieks PSRS čempions «electric boogie» (deja, attēlojot robota, lelles kustības; viļņveida un elektriski lauztas un raustītas kustības) Aleksandroids Mališs.
Daudzus mūsdienās pazīstamus kustību elementus breiks ieguva septiņdesmito gadu beigās, un, iespējams, tikpat paliekoša loma hiphopa kustību mākslas attīstībā būs ne vienam vien šodienas breikeru izdomātam jauninājuma. Aicinājumam darīt nevis to, ko esat redzējuši videoierakstos vai meistaru uzstāšanās reizēs klātienē, bet – gluži otrādi – to, ko vēl nekur neesat skatījuši, seko Jelgavas hiphopa uzturētāji FLASH deju grupa, kas naktsklubā «Tonuss» darbojas apmēram gadu, kopš kluba deju grupas pašreizējais vadītājs Aleksandrs izveidoja astoņu cilvēku kolektīvu. Dalībniekiem ir atšķirīga līdz pat septiņu gadu ilga hiphopa deju pieredze (un ne tikai – Aleksandrs, piemēram, turpina trenēties karatē), daļa viņu savulaik darbojusies abās sākumā minētajās grupās kultūras namā un «Jundā», daļa pašreizējo FLASH dejotāju satikusies studijas «Dance of Street» Jelgavas filiālē.
Savos priekšnesumos viņi «break dance» apvieno ar modernā baleta, «street jazz» un citiem kustību elementiem. Kopējās ieceres galīgā noslīpēšana rit Aleksandra vadībā, taču viņš uzsver, ka tādi iestudējumi kā jaunākais kluba jubilejas naktī redzētais veidojas, katram piedāvājot savu neatkarīgo domāšanu un kustību izjūtu. Papildus stilistiski neviendabīgajiem iestudējumiem, kuru iepriekšējai sagatavošanai vajadzīgs ilgāks laiks (vairākas nedēļas), vidēji divreiz gadā FLASH organizē breika saietus, kur veiklībā mērojas spēkiem ar domubiedriem no Rīgas, Baldones, Dobeles. Tuvākā tikšanās gaidāma rudenī.
