Aģentūra «Kultūra» domā par Latvijā vēl neredzēta teātra paveida «iemitināšanu» Jelgavas kultūras namā.
Aģentūra «Kultūra» domā par Latvijā vēl neredzēta teātra paveida «iemitināšanu» Jelgavas kultūras namā.
Aktiera melnais tērps saplūst ar skatuves tumsu. Redzams tikai viņa nestais priekšmets vai gaišāk tērpies kolēģis. Un skatītājam, tumsā izgaismotās kontūras vērojot, rodas sajūta, ka gaišais apveids starp skatuves grīdu un griestiem lido vai peld. Ar šādu piemēru vienkāršoti aprakstīto «tumšās kameras» principu izmanto skatuves mākslas veids, kurš pasaulē pazīstams ar nosaukumu «black light theatre» un kurā iepriekšminēto mēdz papildināt citi, arī vismodernākie, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi (piemēram, darbības «telpas precizēšana», tās fonā demonstrējot no gaisa filmētu video, tādējādi panākot iespaidu, ka «lidojums» notiek virs kādas pilsētas). Gadsimtiem senajā vēsturē melnais teātris sakrājis daudz izteiksmes paņēmienu, to apvienošanas veidu un, protams, krietni atšķiras no pirmsākumiem, kas, kā liecina nostāsti, meklējami Ķīnā. Pirmā izrāde varētu būt notikusi Minu dinastijas galmā, un pirmais «tumšās kameras» manipulators centies remdēt imperatora bēdas par mirušo dēlu, kas teātrim tā neparastās valodas dēļ uz izrādes laiku arī esot izdevies.
Pagājušā gadsimta vidū melnā teātra rosība sākās Francijā, drīz tā pārceļoja uz toreizējo Čehoslovākiju, un kopš astoņdesmitajiem gadiem Prāga kļuvusi par nozīmīgāko melnā teātra centru visā Eiropā. Čehijas galvaspilsētā darbojas gandrīz desmit šādu teātru, un tradīcijām bagātāko (kā, piemēram, «Animato») rašanās laiks sakrita ar melnā teātra kustības vispārēju aktivizēšanos astoņdesmito gadu sākumā. To var uzskatīt par sākumu pašreizējam piedāvājumam, kas kļuvis par Čehijas tūrisma industrijas nozīmīgu daļu. Tāpēc karstākais Prāgas izrāžu laiks ir tūrisma servisa «pļaujas laiks» vasara, un apsvērums – saprotamība ārzemniekiem – , iespējams, lielā mērā ietekmējis arī to, ka vairumā izrāžu gandrīz nemaz nav teksta (Prāgas melnie teātri tikpat kā neiestudē «parasto» skatuvju dramaturģijas klasiku).
No Prāgas Latvijā nesen atgriezusies domubiedru grupa, kas uz Čehiju devusies pieredzes papildināšanas braucienā ar nolūku melnā teātra ieceri īstenot Jelgavā. Braucēju vidū bija Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics, projektu vadītājs Āris Dreimanis un Jelgavas Jaunā teātra vadītāja Indra Soika. Mūsuprāt, melnais teātris varētu tapt par Jelgavas kultūras dzīves īpatnību, kas saistītu ne tikai jelgavniekus, bet arī skatītājus no citām Latvijas malām; labu daļu teātra dzīves aizņemtu izbraukumi, ieceri atklāj Āris Dreimanis, piebilstot: lai arī idejas lolotājiem padomā jau ir noteikts iestudējums, par aptuvenu pirmizrādes laiku vēl runāt pāragri. Arī Jelgavā veidojamā izrāde iecerēta kā dažādu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu sintēze, tāpēc nebūs vienkārši atrast māksliniekus, kas spētu ar neierasto skatuves mākslas veidu tikt galā; ne mazāk svarīgi un darbietilpīgi jautājumi ir jaunveidojamā projekta publicitāte un menedžments.
