Virsrakstā likto jautājumu daudziem droši vien reiz gadījies dzirdēt no kāda paziņas, kura mājās dzīvesvietas maiņas, pārkārtošanas vai citu iemeslu dēļ daļai personīgās bibliotēkas vairs neatliek vietas.
Virsrakstā likto jautājumu daudziem droši vien reiz gadījies dzirdēt no kāda paziņas, kura mājās dzīvesvietas maiņas, pārkārtošanas vai citu iemeslu dēļ daļai personīgās bibliotēkas vairs neatliek vietas. Un piedāvātas nereti izrādās grāmatas, kuras vai nu jūs pats, vai kāds, ko pazīstat, labprāt iegūtu savā īpašumā, vai vismaz grāmatas, ko noteikti vēlētos izlasīt. Līdzīgas situācijas nav svešas sabiedriskās organizācijas «Avots» dalībniecei Astrīdai Briedei, pirms gada dibinot grāmatu krātuvi Jelgavas tirgū.
Piecpadsmito kiosku tirgus attālākajā stūrī pretī kases ēkai var pazīt pēc logā ievietotā uzraksta «Grāmatu krātuve» un, protams, pašām grāmatām – mācību, uzziņas, daiļliteratūras – ,kas saulainā laikā izvietotas arī kioska ārpusē. Pašlaik krātuvē atrodami sējumi sešās valodās, to vidū arī retumi no pagājušā gadsimta sākuma (tie iekļauti projām nedodamajā «zelta fondā»). Bijušās bibliotekāres izveidotā krātuve apvieno antikvariāta un bibliotēkas funkcijas. Tā ir vieta, kur vieniem grāmatas nodot, citiem atrast meklēto – iemainīt vai nopirkt, vienojoties par cenu, kas tuva krātuves vadītājas noteiktajai grāmatas realizācijas vērtībai.
Visus apmeklētājus viņa, protams, neskaitot, bet tādu, kas ierodas ar noteiktu mērķi un lielākoties arī neaiziet tukšām rokām, esot vidēji pieci līdz desmit dienā. Arī mūsu sarunas laikā apmaiņā pret vecu pavārgrāmatu un kaudzi citas literatūras pie kāda sen kārota izdevuma tiek kioska saimnieces sena paziņa, kas, kā piebilst Astrīdas kundze, savulaik strādājusi bankā, bet tagad, pensijas gados, viņas galvenā nodarbošanās ir labdarība – apģērba vākšana trūcīgām ģimenēm. Izlasīto romānu atnes un jaunu paņem cita līdzīga gadagājuma pastāvīgā apmeklētāja. Jaunā māmiņa grāmatas sev un mazulim iegādājas par pieciem latiem – tā esot reta veiksme, ņemot vērā materiālās problēmas, kas pašlaik apdraud grāmatu krātuves pastāvēšanu.
Pašreizējo krātuves vietu vadītāja atzīst par neizdevīgu un pašu būvi – par nepiemērotu. Sevišķi grūti bijis ziemā, kad uz grīdas sakrājies mitrums lika justies kā stāvot uz aizsalušas ūdenstilpnes.
Kaut pirmsākumos apmekletāju bijis mazāk, vairāk bijis to, kas nākuši ar noteiktu nolūku – ziedot, iemainīt vai iegādāties – , tāpēc finansiāli klājies labāk. Rudenī ar īres nomaksu un reklāmu avīzē izpalīdzējusi kāda partija. Taču pēdējā pusgadā parāds tirgum par telpu īri sasniedzis 70 latu. Par spīti visam, Astrīda Briede tomēr cer, ka reiz izdosies iegādāties netālu novietoto kāda līvbērznieka īpašumu – brūnu dēļu kiosku, kur agrāk tirgota maize, bet kas tagad jau labu laiku stāv tukšs.
