Latvijas aviācijas priekšvēsturē unikāla personība ir Johans Ernests Bīnemanis – viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešiem, kuri izglītību ieguva savā tēvzemē Jelgavas Academia Petrina sienās.
Latvijas aviācijas priekšvēsturē unikāla personība ir Johans Ernests Bīnemanis – viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešiem, kuri izglītību ieguva savā tēvzemē Jelgavas Academia Petrina sienās.
Johans Ernests Bīnemanis bija Blankenfeldes muižas dzimtcilvēku Ērmaņa un Līzes dēls, dzimis Vilces pagasta Blankenfeldes muižā 1752. gada 16. janvārī (pēc jaunā stila 27. janvārī). Muižā valdīja Krievijas sūtnis Kurzemes un Zemgales hercogistē Ernsts Butlers, kas, pārdodot Blankenfeldi, deva Bīnemanim brīvlaišanu un ierādīja viņam dzīvošanas vietu Jelgavā. Jaunais censonis mācījās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas skolā, sauktā par latīņu skolu. Talants un labās sekmes ļāva viņam kļūt par vienu no pirmajiem Hercoga Pētera dibinātās Academia Petrina studentiem (imatrikulēts ar kārtas numuru 2). Tēva vēlmi kļūt par mācītāju dēls nepildīja, bet sevišķas spējas uzrādīja mehānikā, matemātikā, astronomijā.
Līdz mūsu dienām nav saglabājies neviens ievērojamā mehāniķa darinājums (izņemot vienu saules pulksteni, kas atrodas Šauļu pilsētas muzejā). Taču par Bīnemaņa lielo talantu un izgatavotajiem mērinstrumentiem stāsta tā laika publikācijas. Ir zināms, ka viņš Jelgavā ir izgatavojis pirmos zibensnovedējus. Tomēr vislielāko sabiedrības ievērību izpelnījās Bīnemaņa mēģinājumi izgatavot gaisa balonus.
Aviācijas vēsturē zināms, ka pasaulē pirmos ar sakarsētu gaisu pildāmos gaisa balonus izgatavoja brāļi Žozefs un Etjēns Mongolfjē 1783. gadā Francijā. Balona apakšpusē bija piekārts no ievu klūgām pīts grozs. Pirmajos izmēģinājumu lidojumos gaisā devās auns, pīle un gailis. Drīz Francijas karalis Ludviķis XVI izdeva rīkojumu, kas atļāva gaisā pacelties arī cilvēkiem. Taču tiem bija jābūt… uz nāvi notiesātajiem noziedzniekiem. Turklāt, ja šie noziedznieki nenosistos, karalis viņiem dāvātu dzīvību. Tomēr dažiem franču augstmaņiem izdevās pārliecināt karali, ka būt pirmajiem gaisa kuģotājiem ir liels gods, tāpēc pirmām kārtām jāļauj lidot godīgiem cilvēkiem. Par pirmajiem gaisa kuģotājiem kļuva marķīzs d’Arlands un Pilarts de Rozjē. Viņu lidojums 1783. gada jūnijā beidzās veiksmīgi pēc 25 minūtēm. Novembrī ziņas par šo lidojumu bija nonākušas līdz Jelgavai.
Ir liecības, ka Bīnemanis jau 1784. gada janvārī gribējis sākt konstruēt aerostatu. Taču droši zināms, ka viņa izgatavotā aerostata pirmā publiskā demonstrēšana notika Jelgavā 1785. gada 26. jūnijā. Par šo «mazo balonu» toreiz iznākošā «Mitauische Zeitung» («Jelgavas Avīze» – vācu val.) rakstīja, ka tas bijis divdesmit Parīzes collu (apmēram 54 cm) diametrā un uz tā bijis uzraksts latīniski «Vivat P. et D.! Et Mitavia missus sum die XXVI to mensis Junii MDCCLXXXV». Tulkojumā tas nozīmēja «Lai dzīvo Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons un viņa sieva hercogiene Doroteja! No Jelgavas esmu palaists 1785. gada 26. jūnijā.» Nelielā lietus dēļ balons cēlies gaisā samērā lēni, bet pēc piecām minūtēm rietumu vējš to aiznesis līdz apvārsnim.
Nākamais balons tika palaists 1785. gada oktobrī, un tā diametrs jau bija apmēram divi metri. Balona palaišana noritēja sekmīgi. Līdzekļus balona izgatavošanai ieguva no ziedojumiem.
Tā paša gada 7. oktobrī «Mitauische Zeitung» rakstīja, ka J.E.Bīnemanis ir izgatavojis vairākus gaisa balonus, turklāt viens no tiem pēc publikas vēlēšanās esot sevišķi liels. Bija solīts, ka šā aerostata demonstrēšana notiks 1786. gada februārī Akadēmijas dārzā visiem skatītājiem par brīvu. Ceturtais un pats lielākais no izgatavotajiem baloniem tika palaists 1786. gada 26. jūnijā un bija 5,2 m diametrā. Uz tā sāniem bija uzraksts latīņu, vācu un, latviešu valodā «Tas dodas uz zvaigznēm». Balons bija pildīts ar ūdeņradi un, skanot skatītāju aplausiem, lēnām cēlās gaisā, tad novirzījās ziemeļu virzienā un pazuda aiz apvāršņa pēc piecpadsmit minūtēm. Mūsu novadnieks Johans Ernests Bīnemanis bija nodemonstrējis, ka modernas tā laika zinātnes atziņas un atklājumus ir pa spēkam likt lietā samērā ātri. Jelgava nebija nekāda Dieva aizmirsta vieta. Nav zināms, ko šajā jomā J.E.Bīnemanis iesāka vēlāk, jo politiskie notikumi noveda viņu Krievijā, kur Gatčinā viņš mira 1806. gadā. Palika atmiņas, raksti avīzēs. Par šo mūsu novadnieku J.Rekes un K.Napjerska sastādītajā Vispārējā Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes provinču rakstnieku un zinātnieku leksikonā ir rakstīts: «Likteņa maz atbalstīts cilvēks, kuram par visu jāpateicas trūcīgo vecāku tikumiem un savam talantam. Cilvēks, kura interešu lokā ienāca visjaunākie tālaika tehnikas sasniegumi».
Pirmo reizi Latvijas teritorijā cilvēks lidoja 1804. gadā, kad Rīgā savu gaisa balonu demonstrēja profesors Robertsons. Bet tad Kurzeme jau bija iekļauta Krievijas impērijas sastāvā un Jelgava bija tikai sīka provinces pilsētiņa. Pirmie latvieši lidoja Rīgā 1899. gadā, kad ar paša izgatavoto gaisa balonu gaisā pacēlās Margarita un Ernests Vītoli.
