Ko parasti darām, iebraukuši svešā pilsētā kā tūristi? Vēlamies uzzināt šīs apdzīvotās vietas vēsturi, iepazīt ievērojamākās vietas.
Ko parasti darām, iebraukuši svešā pilsētā kā tūristi? Vēlamies uzzināt šīs apdzīvotās vietas vēsturi, iepazīt ievērojamākās vietas. Ja esmu nolēmis pavadīt tur vairākas dienas, mani noteikti interesēs iespēja atrast naktsmītni un varbūt pat nopērties kārtīgā lauku pirtiņā.
Ne vienmēr ceļotāji laikus sagādājuši kartes, tāpēc, visticamākais, visu nepieciešamo informāciju meklēs tuvējā tūrisma centrā. Tie, kam ir iespējas izmantot internetu, var mēģināt ziņas par Jelgavu un rajonu palasīt jau iepriekš datora ekrānos. Jāsaka gan, vairumam ceļotāju šis prieks vēl nav brīvi pieejams, tāpēc ne visi varēs ieskatīties mājas lapās vai .
Ko es kā tūrists varu uzzināt par Jelgavu un rajonu, pilsētā ieradies ar vilcienu vai autobusu? Pie autoostas un dzelzceļa stacijas, ja acīgi lūkošos, pamanīšu pabalējušas pilsētas kartes. Ko man, tūristam, darīt tālāk?
Laikam jau jādodas meklēt kādu informācijas centru, un Jelgavā tā tiešām būtu meklēšana. Kur tādu atrast, var ilgi taujāt nezinošajiem «iezemiešiem», līdz varbūt kāds norādīs uz rajona Padomes ēku vai informācijas biroju Čakstes bulvārī.
Informācijas centrā, kas atrodas rajona Padomes ēkā Pasta ielā, man centīsies palīdzēt tikai tad, ja būšu ieradies šīs iestādes darbalaikā. Bet ko darīt tūristam, kas, sev par nelaimi, Jelgavā būs iebraucis vēlā piektdienas pēcpusdienā vai, vēl ļaunāk, sestdienā vai svētdienā? Laikam jau atliks gaidīt pirmdienas rītu un cerēt, ka centra darbinieces nebūs aizsūtītas uz kādu no semināriem par tūrisma attīstību.
Ja tomēr tūristam paveiksies un viņš būs savā īpašumā ieguvis kādu no informācijas centra bukletiņiem un kartēm, aplūkojot vienu no tiem, viņš varēs minēt, vai tajos minētie Jelgavā un rajonā plānotie pasākumi notiek šogad, bijuši pagājušajā gadā vai iecerēti nākotnē. Nekādu norāžu! Nedaudz labāk būs, ja tūrists īpašumā iegūs Zemgales novada karti. Tajā vismaz var atrast kaut ko par novadā apskatāmajiem dievnamiem, muzejiem, dabas parkiem un takām un arī uzzināt, kur aktīvi atpūsties un kur atrast naktsmājas. Atgādinu, ka šo informāciju tūrists saņems tikai tad, ja ielūkosies iepriekšminētajās interneta mājaslapās, atradīs tūrisma informācijas centru un trāpīsies brīdī, kad tas strādā, citādi viņš informāciju varēs mēģināt iegūt no garāmgājējiem vai nejauši nonācis līdz kādam no tūrisma objektiem.
Mēģināsim iedomāties tādu ainu. Noguris tūrists ierodas Jelgavā. Viņam gribas remdēt izsalkumu, tāpēc ceļotājs dodas uz tuvējo kafejnīcu, kurā ierauga nelielu stendu. Ziņkāres dzīts, viņš pieiet klāt un bez maksas paņem gan pilsētas, gan rajona karti. Turklāt stendā papildus var saņemt informāciju par šīs nedēļas notikumiem, par naktsmītnēm un izklaides iespējām. Protams, uz visām informācijas lapām norādīts, kur tūrists var vērsties pēc papildu ziņām, kā arī norādīti tūristam izdevīgi darbalaiki. Kā jūs domājat, vai tūrists šajā vietā atstās pietiekami daudz naudiņas, par kuras trūkumu tā mīl sūkstīties gan uzņēmēji, gan pašvaldība?
Varbūt rakstītais ir utopija un tāli nesasniedzams sapnis? Nedomāju gan, jo kaut ko līdzīgu var piedzīvot jau ne vienā vien Latvijas pilsētā. Tur vietējās pašvaldības ir aptvērušas, ka tūrisms kā tautsaimniecības nozare ir jāatbalsta ne vien vārdos, bet arī darbos. Tās nesūkstās par līdzekļu trūkumu, bet piedāvā ceļotājiem informāciju. Turklāt tam nav vajadzīgas milzīgas investīcijas.
