Pēdējā laikā sabiedrības vispārēju sašutumu izraisījuši valdības centieni pāriet uz bezdeficīta budžetu.
Pēdējā laikā sabiedrības vispārēju sašutumu izraisījuši valdības centieni pāriet uz bezdeficīta budžetu. Pāreja tiek skaidrota ar straujo valsts ekonomisko attīstību, par ko liecina stabilais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums. Proti, ekonomikai attīstoties, nepieciešams samazināt valsts ārējo parādu, lai radītu priekšnoteikumus valsts attīstībai nākotnē.
Praktiski budžeta līdzekļu taupīšana nozīmē to, ka visām ministrijām jārod iespēja samazināt savus izdevumus par aptuveni 6,4% vai arī norādīt uz nelietderīgiem tēriņiem citu ministriju budžetā un saņemt finansējumu savām pamatotajām vajadzībām. Tomēr faktiskajos skaitļos finansējums gandrīz visām ministrijām kļūs lielāks, tādēļ nav pamatots apgalvojums, ka valstī iestājies vispārējs taupības režīms. Tikai jārēķinās, ka vajadzības vienmēr aug straujāk nekā iespējas segt visus izdevumus.
Šā iemesla dēļ radies priekšstats, ka daudzās nozarēs iestāsies naudas bads. Šai sakarā partija «Jaunais laiks» (JL) norādījusi, ka var aiziet no valdības, ja koalīcijas partneri pieļaus pārāk lielu budžeta deficītu. Protams, šādu JL pozīciju varam uztvert kā blefu, taču tai pašā laikā tas norāda, ka partija nopietni ķērusies klāt budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem.
Viens no visskaļāk izskanējušajiem jautājumiem budžeta izdevumu samazināšanā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums ar nākamo gadu atteikties no transporta kompensāciju izmaksām studentiem, ar ko varētu ietaupīt 1,6 miljonu latu. Ar šādu risinājumu vispārēju neapmierinātību paudusi gan Latvijas Studentu apvienība (LSA), gan visu valsts finansēto augstskolu pārstāvji, tomēr dialoga starp studentu pārstāvjiem un IZM tā arī nav bijis. Izrādās, ka nedz LSA, nedz citi studentu aizstāvji nemaz nav vērsušies ministrijā ar priekšlikumiem, kā varētu rast iespējas ietaupīt ministrijas līdzekļus, ievērojot studentu intereses.
IZM pirms izšķiršanās par atteikšanos no transporta kompensācijām studentiem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem izskatīja arī citas alternatīvas, kā ietaupīt līdzekļus, piemēram, samazināt finansējumu sporta programmām, zinātniskās pētniecības projektiem vai slēgt uzsāktās skolu renovācijas programmas, kurās līdztekus Pasaules Bankas piešķirtajiem kredītlīdzekļiem IZM piedalās kā līdzfinansētāja. Diemžēl, izvērtējot visas minētās alternatīvas, par peramajiem zēniem tika izvēlēti studenti, kuri jau tā ir viena no sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Jājautā gan, vai lietderīgāk nebūtu slēgt kādu no IZM pakļautības iestādēm, kuru lietderīgums ir apšaubāms, nekā atņemt līdzekļus studentiem, kas vismaz teorētiski tiek definēti kā īpaši atbalstāma sociālā grupa. Acīmredzot lēmums par «skābekļa piegriešanu» studentiem tika pieņemts arī tādēļ, ka to izdarīt ir visvieglāk, atrunājoties ar solījumiem, ka, tikko tas būs iespējams, transporta kompensāciju izmaksas atkal tiks atsāktas. Tomēr ticēt šādiem solījumiem ir pārāk naivi, tādēļ jādara viss, lai nepieļautu transporta kompensāciju likvidēšanu.
Cits jautājums ir par to, vai šīs kompensācijas tiešām saņem tie, kuriem tās nepieciešamas, jo daudzi studenti šo iespēju izmanto negodprātīgi. Tas gan neattaisno to, lai taupīšanas pasākumi notiktu uz studentu rēķina, kuriem jau tāpat lielākajā daļa gadījumu līdztekus mācībām jāstrādā.
Jau tuvākajā laikā studentu pārstāvjiem būtu jāuzsāk konstruktīvs dialogs ar IZM par iespējām rast citu risinājumu, nevis jātiražē dažādi paziņojumi un jādraud ar protesta akcijām, kam tāpat nekāda taustāma rezultāta nebūs.
