Kooperatīvā sabiedrība «Latraps» sākusi pieņemt rapsi un kviešus. Par uzņēmuma plāniem un grandiozajām pārmaiņām stāsta «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža un Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža.
Kooperatīvā sabiedrība «Latraps» sākusi pieņemt rapsi un kviešus. Par uzņēmuma plāniem un grandiozajām pārmaiņām stāsta «Latraps» izpilddirektors Edgars Ruža un Lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža.
Diemžēl ziemas rapsis ļoti slikti pārziemoja. «Viss ziemas rapsis jau ir nokults un nodots. Var teikt, ka ziemas rapša nav. Pirmais pārbaudījums tam bija katastrofālais sausums pērn augustā (liela daļa sēklu vispār nesadīga). Taču kopumā plānojam, ka šogad mums piegādās ap 20 000 tonnu rapša. Ievērojamā pārsvarā tas būs vasaras rapsis,» informē L.Ruža. Kooperatīvā nosaka tikai rapša mitruma un piemaisījumu daudzumu, bet problēmas kvalitātes dēļ «Latraps» darbiniekiem nav bijušas.
Uz kooperatīvu atvestas jau pirmās nupat nokultās kviešu kravas. Izskatās, ka kvalitāte ir laba. Kopumā kooperatīvs plāno pieņemt ap 40 000 tonnu graudu. «Jāsāk ar to, ko visiem uzsveram: mēs neiepērkam, bet gan pieņemam rapsi un graudus no saviem biedriem,» šo pamatprincipu uzsver E.Ruža. Viņš apstiprina, ka pašlaik noteiktā sākumcena šā gada ražai ir 140 latu par tonnu rapša un 62 lati par tonnu graudu.
Aprīlī kooperatīvā «Latraps» sākās lielās pārmaiņas – būvniecība. Nu jau piepulcējušies iespaidīga izskata seši graudu glabāšanas un pieci priekštīrīšanas bunkuri. «Tagad mums būs divas neatkarīgas līnijas – reizē pieņemsim rapsi un graudus,» stāsta L.Ruža. Nenoliedzami, zemniekam tā ir liela priekšrocība, jo daudziem lauksaimniekiem graudu uzglabāšana sagādā galvassāpes. «Pie mums iespējams graudus novietot pēc kulšanas – ir glabātuve un kalte. Starp citu, šis ir jau rūpniecisks komplekss. Tādas iekārtas zemnieki paši nepērk, jo tās ir ļoti dārgas, kā arī pat vislielākā saimniecība nespētu nodrošināt iekārtu jaudai atbilstošu graudu plūsmu,» teic L.Ruža. Bet tas viss pieder mūsu zemniekiem! No katras viņu atvestās graudu tonnas tiek atņemta noteikta summiņa investīcijām. «Katrs bunkura gabaliņš pieder kādam saimniekam, bet, protams, funkcionēt tas var tikai kopumā,» skaidro L.Ruža.
Kaut gan kooperatīvo sabiedrību «Latraps» dibināja 12 lielsaimnieku, kas, iespējams, bija tālredzīgāki, pašlaik uzņēmuma 250 biedru vidū ir daudz mazo saimniecību īpašnieku, kam arī skaidrs, ka tas ir izdevīgi. «Mēs esam nekomerciāls uzņēmums bez mērķa gūt peļņu. Strādājam zemniekam,» vēlreiz uzsver E.Ruža. Lauksaimnieks to ir pamanījis. Visu laiku kooperatīva biedru «ģimene» kļūst aizvien kuplāka.
«Latraps» saviem biedriem sniedz ne tikai graudu kaltēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus, bet arī apgādā saimniekus ar visu ražošanai nepieciešamo: sēklām, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem un tehniku.
Līdz kooperatīva teritorijai sniedzas dzelzceļa pievads, lielāko daļu rapša un graudu līdz ostai ved prom vilciena vagonos. Pēcāk graudus eksportē uz ārzemēm, lai tepat nebūtu jāpārdod lētāk, nekā gribas. No pagājušā gada ražas uz citām valstīm (Portugāli, Spāniju, Vāciju un citām) izveda 18 000 tonnu rapša un 33 000 tonnu graudu.
Starp citu, ziemas rapša sēja jau ir sākusies. Pirmie zemnieki, kas labību iesēja pagājušajā nedēļā, neslēpa prieku par lietu.
«Kādu es redzu kooperatīvu pēc desmit gadiem? Pirms trim gadiem gluži šādu vēl nesaskatījām. Plānojām, ka strauji augsim lieli, bet ne tik strauji un ne tik lieli. Ceram, ka pēc desmit gadiem Latvijā vēl nodarbosies ar lauksaimniecību un cilvēki ēdīs dabisku pārtiku. Uzskatu, ka lielu daļu lauksaimniecības kontrolēs zemnieku kooperatīvi,» nākotnē ieskatās E.Ruža.
