Kādam vasara ir mierīgas atpūtas laiks pēc saspringta mācību gada, citam – smilšu, jūras, meža baudīšana, bet dažiem nerimstoša kustība, katru nedēļu pārvietojoties no viena mūzikas festivāla uz nākamo.
Kādam vasara ir mierīgas atpūtas laiks pēc saspringta mācību gada, citam – smilšu, jūras, meža baudīšana, bet dažiem nerimstoša kustība, katru nedēļu pārvietojoties no viena mūzikas festivāla uz nākamo.
Vasaru patiesi var saukt par festivālu laiku – gandrīz katrā pilsētā, kur kultūras darboņiem nav slinkums kaut ko sarīkot, notiek mūzikas festivāli ar visdažādākajiem nosaukumiem. Jāatzīst gan, ka mūsu pilsēta ir izņēmums šajā sarakstā. Te nepulcējas ceļot kāri un piedzīvojumus mīloši jaunieši, pie mums nebrauc arī operas mīļi un garīgās mūzikas cienītāji.
Tikai tie, kas paši šādos festivālos bijuši, pazīst īpašo kopības izjūtu, kas tur valda – citā vairāk, citā mazāk –, tomēr noskaņojums tajos ir citādāks nekā vienkārši koncertā.
Liepājā ir «Liepājas dzintars» un «Mēs – Liepājai», Saldū – «Saldus saule», Madonā – «Sinepes un medus», Siguldā – Opermūzikas svētki… Tā varētu uzskaitīt ilgi. Žēl, ka no šīs aprites izkritusi Jelgava.
Maija: «Pa festivāliem braukāt sāku jau pirms gadiem pieciem sešiem, tūliņ pēc vidusskolas. Protams, toreiz varēju atļauties šādām izklaidēm veltīt visu vasaru. Tagad mūzikas festivālu apmeklēšanas laiks sarucis īsāks – pa kādam kopā ar draugu apmeklējam atvaļinājumā, citus – nedēļas nogalē. Īpaši labi atceros pirmo gadu pēc vidusskolas, kad, šķiet, mājās nebiju gandrīz visu vasaru. Devāmies no viena pasākuma uz otru. Protams, automašīnas pašai nebija, naudas arī ne, tāpēc braucām ar «stopiem». Kur tik mēs ar draudzenēm neesam nakšņojušas (ne vienmēr ņēmām līdzi telti) – gandrīz visu pilsētu kopmītnēs, paziņu automašīnās, pie svešiem cilvēkiem un pat kultūras namos un skolās.
Ja man tagad jāizvērtē festivāli, pašai vislabāk patika Valmieras rokfestivāli, ko apmeklēju vairākus gadus pēc kārtas. Tur bija īpaša aura un noskaņojums. Visi vienmēr bija ļoti draudzīgi, pat sveši cilvēki viens otram labprāt izpalīdzēja, arī mūzikas ziņā – Valmierā vienmēr uzstājās ļoti labas grupas, un arī koncertu organizācija bija augstā līmenī. Nākamais manā topā būtu «Liepājas dzintars», bet trešais – «Sinepes un medus» Madonā.
Jānis: «Manuprāt, katru gadu mainās gan mana attieksme pret kādu no redzētajiem festivāliem, gan arī paši festivāli. Piemēram, jau diezgan daudzus gadus braucu uz «Liepājas dzintaru», kas agrāk man likās ļoti foršs, bet pagājušajā un aizpagājušajā gadā ļoti nepatika. Tur bija pilns ar sīkajiem (desmit gadu un mazliet vecākiem), kas nenāca klausīties mūziku, bet gan sadzerties aliņu un tusēties. Ne viens vien no mazajiem bija salietojies narkotikas, par to es esmu drošs. Pirmkārt, neticu, ka tik dumju acu skatienu un trulu uzvedību var dabūt tikai no alkohola, otrkārt, bija tādas vietas, kur šļirces mētājās pa zemi.
Bieži vien pieaugušajiem šķiet, ka alkohols un narkotikas – tā arī ir mūzikas festivālu būtība. Es uzskatu, ka tā nav. Ja festivāls ir kvalitatīvs un tajā uzstājas profesionāli (pēc būtības, nevis stāža) mūziķi, arī auditorija ir tāda, kas uz koncertu ierodas mūzikas, nevis piedzeršanās dēļ.
Nav pat runa par to, vai festivāls ir populārs, bet gan par tā organizēšanas līmeni. Esmu bijis daudzos – gan Latvijā, gan ārzemēs. Citreiz organizatori tā lepojas ar sava festivāla seno vēsturi un popularitāti, ka nemaz necenšas to sarīkot līmenī. Man liekas, ka līdzīgi pēdējos gadus bijis ar «Liepājas dzintaru» – visi zina, ka tas ir labs festivāls, un dodas turp, cerēdami uz kvalitatīviem koncertiem. Savukārt rīkotāji jau zina, ka apmeklētāji tā vai tā būs, un nemaz īpaši nesaspringst.
Cerams, ka šogad būs citādi. Liekas, ka ir īpaši domāts par šā gada «Liepājas dzintara» programmu, tāpēc ceru, ka iedomība viņiem būs pārgājusi un tas atgūs agrāko apmeklētāju mīlestību.
Anete: «Šogad pirmo reizi tik aktīvi apmeklēju mūzikas festivālus. Jāatzīst, ka skolas brīvlaiks tam patiešām ir labākais laiks; uz tādiem, kas notiek septembrī vai pat vēl vēlāk, man diez vai iznāks doties.
Žēl, ka nekas tāds nenotiek Jelgavā, jo, braucot uz citām pilsētām, esmu iepazinusies ar jauniešiem un labprāt viņus uzaicinātu atbildes vizītē uz kādu koncertu Jelgavā. Diemžēl šeit ar kultūras pasākumiem jauniešiem ir galīgi švaki. Citur vasara ir karstākais kultūras pasākumu laiks, pie mums valda kapa klusums. Nu vienīgi tajā vasaras kafejnīcā Andris Skuja uzstājas, bet tas laikam būtu smieklīgi – aicināt skolas jauniešus paklausīties šlāgermūziku. Arī uz Ledus vai Piena svētkiem aicināt īsti negribas – tie tomēr nav mūzikas festivāli, un uzaicinātās grupas visbiežāk neatbilst mūsu gaumei. Ļoti gribētos, lai mūsu pilsētā ir kāds rokfestivāls, kur citiem varētu parādīt Jelgavas grupas. Arī no mūsu pilsētas taču nāk daudzi zināmi un mazāk populāri mūziķi. Cik jauki būtu, ja viņus varētu sapulcēt kopā vienā koncertā šeit!
Patiesībā visjaukākais festivālos ir tieši iespēja iepazīties ar līdzīgi domājošiem jauniešiem, kopā izdejoties un izrunāties. Parasti mēs ar draudzenēm cenšamies izpazīties ar vietējiem un lūdzam kādā brīdī, kad nenotiek koncerti, izrādīt mums apkārtni. Šādā veidā esam uzzinājušas un redzējušas ļoti interesantas un, iespējams, plašākai publikai nezināmas vietas Liepājā, Madonā un Bauskā.
Esam arī tikušas pie bariņa jaunu draugu, par kuriem varam būt drošas, ka mums ir vienādas intereses un vienmēr varēsim kopā doties uz kādu koncertu. Esam pat ieplānojuši nākamgad ar «stopiem» apmeklēt mūzikas festivālus ārzemēs, vēl tikai jānolemj, kur.»
***
Šonedēļ
«Liepājas dzintars»
Festivāls tiks atklāts 15. augustā pulksten 20 ar grupas «Autobuss debesīs», Liepājas bigbenda un Imanta Kalniņa mūzikas kopīgu pārsteiguma šovu, pēc kura sekos festivāla konkursa grupu uzstāšanās. Pirmā festivāla nakts solās sākties blūza ritmā ar «Latvian Blues Band» uzstāšanos. To papildinās «Nazareth» (Lielbritānija) un «Star 69» (Latvija).
Festivāla otrajā dienā, 16. augustā, pulksten 20 paredzēta konkursantu uzstāšanās, tad būs īpašo viesu koncertprogrammas. Tajā pirmo reizi Liepājā koncertēs grupa «Akvarium» un Boriss Grebenščikovs, pēc tam uz skatuves kāps 1998. gada «Liepājas dzintara» uzvarētāji «Time after Time» (Latvija). Vēl paredzēta grupu «Keksi» (Latvija) un «Aida Band» (Lietuva) uzstāšanās.
17. augustā tiks paziņoti festivāla uzvarētāji un būs noslēguma koncerts. Pulksten 14 tiks svinīgi nosaukti «Liepājas dzintara 2003» uzvarētāji, kas uzstāsies vēlreiz, bet tās pašas dienas vakarā pulksten 21 iecerēts vērienīgs noslēgums – Robert Wells
