Vasaras karstumā jūlija vidū kopā ar draugiem un lielām ceļasomām iekāpām savā automašīnā, lai tā ved mūs uz Vāciju pasaules mīluli Robiju Viljamsu (Robbie Williams) lūkoties.
Vasaras karstumā jūlija vidū kopā ar draugiem un lielām ceļasomām iekāpām savā automašīnā, lai tā ved mūs uz Vāciju pasaules mīluli Robiju Viljamsu (Robbie Williams) lūkoties. Jau pirms gada reklamēja, ka šovasar koncertturnejā ieradīsies bijušais «Take That» dalībnieks, un biļetes uz visiem britu superzvaigznes koncertiem momentā izķēra. Pēdējā brīdī tās dabūjām arī mēs.
Ir koncerta diena – 20. jūlijs, Hannovere. Pulksten trijos dienā sāk ielaist daudzos fanus. Ierodamies arēnā (tur norisinājās pasaules izstāde EXPO 2000) un stadionā nostājamies brīvā vietiņā. Bet ko tālāk? Koncerta sākums paredzēts tikai sešos vakarā. Pacietīgi stāvam un gaidām. Viss jau būtu labi, ja saulīte nekarsētu tik nežēlīgi. Esam 30 grādu karstumā tiešos saules staros. Apkārtējie pamazām sasēžas un saguļas zemē, lai pietiek spēka sagaidīt… Arī es apsēžos, jo nostāvēt kļūst, maigi sakot, pavisam grūti. Saprotam, ka esam atbraukuši par agru, taču nav ļaunuma bez labuma. Tikām diezgan tuvu skatuvei, un uz Robiju vēlāk nebija jāskatās ekrānos, viņš bija labi redzams pat ar neapbruņotu aci, lēkājam pa skatuvi. Saulē nomocītos fanus ik palaikam aplaista ar aukstu ūdeni no šļūtenēm. Arī mums trāpa, jo stāvam pietiekami tuvu.
Sešos, protams, Robija uz skatuves nav. Toties pusseptiņos sāk spēlēt pirmā iesildītāja – Kellija Osborna; 19.40 uz skatuves kāpj otrie iesildītāji – grupa «The Cardigans». Tikmēr vienam no mūsu kompānijas pēdiņās jau dur kā ar adatām, cits ik palaikam pietupstas, jo mugura «streiko». Bet gaidām…
Izraisījis lielu skatītāju sajūsmu, neatvairāmais Robijs Viljamss uz skatuves pirmo reizi atradās (viņš karājās no augšas ar galvu uz leju – gluži kā uz viņa jaunākā albuma «Escapology» vāka) drusciņ pirms pulksten 21. Viņa priekšnesums bija īsts šovs. Mākslinieks bārstīja jociņus, izaicinoši dejoja, fantastiski dziedāja un, esmu pārliecināta, nepievīla nevienu no 60 000 cilvēku, kas bija ieradušies uz šo koncertu. Viņš tiešām ir lielisks! To grūti apstrīdēt, fenomenāli, kā viens cilvēks ar savu personību var panākt miljoniem cilvēku apbrīnu visā pasaulē.
Vācieši kolosāli prot rīkot koncertus. Nekādu grūstīšanos un spiešanos. Katram sava vietiņa, un laipni cilvēki visapkārt. Starp citu, ne jau spiedzošas tīnes, bet dažāda vecuma ļaudis.
Pēc grandiozā koncerta, kura laikā emociju virpulī visas kaites aizmirsās, klibojām atpakaļ uz mašīnu. Pēc tam galīgi pārguruši domājām, ka vairs uz tādiem koncertiem ilgi negribēsies braukt. Bet šodien jau atkal gribas. Robijs ir tā vērts!
