23. augustā paredzētā Jaunā rokmūzikas festivāla «Mēs – tornim» ārzemju viesi zviedru «gothic/doom» grupa «In Grey» Latvijā ieradīsies jau 20. augustā un piecas dienas pavadīs koncertējot: ierašanās dienas vakarā Rīgas klubā «Depo».
23. augustā paredzētā Jaunā rokmūzikas festivāla «Mēs – tornim» ārzemju viesi zviedru «gothic/doom» grupa «In Grey» Latvijā ieradīsies jau 20. augustā un piecas dienas pavadīs koncertējot: ierašanās dienas vakarā Rīgas klubā «Depo», 21. augustā «Vidzemniekā» Cēsīs (abos šajos koncertos viņiem plāno piebiedroties latviešu grupas «Skumju akmeņi», «Pasaules gaisma» un «Crowd»), 22. augustā «Tonusā» Jelgavā un 24. augustā Rīgā «Saksofonā».
«In Grey» dibināta 1992. gadā Stokholmā. Vokālista Denisa, ģitāristu Niklasa un Daniela, basista Pēra un bundzinieka Denisa muzikālā domāšana visvairāk atgādina to, kāda atrodama «gothic/ doom» «superstāru» britu «Paradise Lost» deviņdesmito gadu vidū izdotajā albumā «Icon» – leģendāro angļu radošās biogrāfijas posmā, kad vecie, smagie «doom» laiki bija tikko beigušies, jaunie – popsīgi elektroniskie –vēl nebija sākušies. Abiem pa vidu – atturīgā nošu un decibelu daudzumā ietērptas monotonas, bet liriskas melodijas vokāla un vienkārša, skanīga, skaidra, gari stiepta soloģitāras motīva unisonā, kas kanona statusu stila klasikā ieguva klajānākšanas brīdī.
Stokholmiešu galvenā līdzība ar to – «Paradise Lost» Grega Makintoša labākos ģitārpartiju piemērus atmiņā atsaucošā skaidrā spēles maniere, kādā «In Grey» stīdzinieki skaņu priekšplānā izceļ soloģitāras nepārtraukto melodisko līniju. Galvenā atšķirība – «In Grey» lēnāks, atmosfēriskāks gotiskā metāla kanonu traktējums.
Par to visu liecina 2001. gadā izdotais pāris dziesmu minidemo «Above». Latvijā «In Grey» ieradīsies divas dienas pēc viņu debijas CD «Sulphur Tears» iznākšanas.
Kā liecina nesenākie notikumi, «unsigned band» – ierakstu kompānijas līguma nesaistītas grupas – statusu «In Grey» beidzot iemācījušies izmantot savā labā, šovasar uzvarot Eiropas jauno grupu konkursa «Emergenza» Zviedrijas fināla otrajā kārtā (tiem, kas par šādu festivālu neko nav dzirdējuši, tā vērienu un nozīmīgumu jauno grupu izaugsmē varbūt apliecinās fakts, ka balva Eiropas fināla uzvarētājiem ir turneja pa ASV).
Latvijas gotiskā roka izpausmju vidū «gothic/doom» vieta pagaidām palikusi neaizpildīta. Tāpēc var droši apgalvot: pie mums «In Grey» uzstāšanās visgardāko medusmaizi sagādās tiem, kas jau pāris gadu sēro par vienīgo šā stila pārstāvju pašu mājās «Heaven Grey» kluso pazušanu no koncertaprites.
Uz jautājumiem atbild grupas basģitārists Pērs Lindstrems.
Kā radās «In Grey»?
Tie bija Niklasa muzikālās pašizteiksmes meklējumi, kuros viņš vēlējās apvienot «Paradise Lost», «Anathema» un «My Dying Bride» skanējumu. Niklass palicis vienīgais oriģināldalībnieks grupā, un mūzika tiek «būvēta» ap viņa radītajām melodijām.
Šovasar «In Grey» uzvarēja «Emergenza» Zviedrijas fināla otrajā kārtā. Kā paši vērtējat savu sniegumu? Kādi citi grupas vēstures fakti (dalība festivālos un tamlīdzīgi) būtu pieminēšanas vērti? Kāda ir jūsu pašreizējā koncertdzīve Zviedrijā?
Sevišķi nozīmīga mums tiešām bija piedalīšanās «Emergenza», turklāt tajā pirmoreiz spēlējām jaunajā sastāvā. Pirmajā koncertā savas cerības neattaisnojām, bet otrajā un trešajā, mūsuprāt, atbildām spēles līmenim, kādu vienmēr cenšamies sasniegt.
Sastāva biežo izmaiņu dēļ līdz šim «In Grey» nav iznācis koncertēt tik bieži, cik būtu gribējies, taču papildus mazākām uzstāšanās reizēm esam spēlējuši arī festivālā «Stalverk». Līdz ar jaunā albuma iznākšanu vēlamies sākt intensīvu koncertdzīvi – spēlēt, cik bieži vien spējam.
2001. gadā iznākušais EP «Above» ir pašlaik jūsu jaunākais ieraksts, vai ne? Vai un kā mainījusies mūzika, salīdzinot ar agrākajiem laikiem?
Jā, tas jaunākais EP, bet ceļā no rūpnīcas ir mūsu debijas albums «Sulphur tears». Tajā iekļautas arī abas «Above» dziesmas. Jaunajās savukārt var dzirdēt, ka skaņa kļuvusi smagāka un ģitāriskāka.
Aranžēšanas pieeja kopš grupas pirmsākumiem mainījusies ievērojami, dziesmas kļuvušas īsākas, bet melodija arvien bijusi svarīgākā.
Vai nav dīvaini, ka tāda grupa kā jūsējā 11 gadu laikā izlaidusi tikai minidemo ierakstus? Vai tu neraksturotu tā cēloņus, tāpat kā tos, kas ļāva izdot pirmo albumu? Runājot par tā saturu, cik liela daļa dziesmu sacerēta tagad un kas «Sulphur tears» iekļauts no senākiem ierakstiem?
Nu, jā, tas, ka neesam izdevuši neko vairāk, varētu likties dīvaini, bet milzu problēma arvien bijusi mainīgais sastāvs, kālab visvairāk laika bijis jātērē jaunu dalībnieku iesaistīšanai, nevis mūzikas rakstīšanai. Šķiet, ka nu beidzot esam atraduši stabilu sastāvu un viss vēršas uz labu.
Piecas dziesmas jaunajā albumā ir jaunas. Viena ir no jauna ierakstīts [demo] «Mask» (tā arvien ļoti atsaucīgi uzņemta koncertos, tālab nospriedām piedāvāt iespēju to klausīties jaunā, labākā izdevumā). Plus abas «Above» dziesmas remāsterētā versijā.
Sākumā ierakstu mums piedāvāja izdot kāda amerikāņu kompānija, bet darba gaitā viņi neattaisnoja mūsu cerības. Lauzām līgumu un par visu samaksājām paši. Tagad meklējam jaunus sadarbības partnerus, bet 1000 eksemplāru izdosim pašu spēkiem.
«Above» klausītājam jūsu pieeja dziesmu sacerēšanai, tāpat kā pati skaņa, nevar neasociēties ar «Paradise Lost» deviņdesmito gadu vidū (albumu «Icon»). Sevišķi uzkrītoša ir līdzīgā soloģitāras spēle. Ko jūs teiktu par apzīmējumu «zviedru «Paradise Lost»»?
Interesanti, ko sacīsi, noklausījies jauno albumu. Atpazīstamība, protams, saglabājas, taču «Above» autors ir viens, jaunās dziesmas turpretī sacerējuši trīs mūziķi. Katrā ziņā Niklasam tas noteikti ir pagodinājums – tikt salīdzinātam ar viņa galveno ietekmes avotu.
