Līdz Latvijas pilsoņu lēmumam par iestāšanos Eiropas Savienībā palicis nedaudz vairāk par mēnesi.
Līdz Latvijas pilsoņu lēmumam par iestāšanos Eiropas Savienībā palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Tāpēc tagad jo interesantāk ir uzzināt, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret norisēm valstī, ko viņi sagaida no nākotnes un kāda ir argumentācija saistībā ar iespējamo dalību ES. Līdz šim kā vispāratzīta aksioma ir bijusi atziņa, ka visaktīvākie ES atbalstītāji ir jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. Nedaudz šo pieņēmumu sašķoba nesenais Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, kurā uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem aicināja atbildēt gan pilsoņus, gan nepilsoņus. Lūk, dažas atziņas, ko sniedz pētījums.
Galvenais – abās Latvijas iedzīvotāju grupās attieksme pret ES nav par labu iestājai ES. Jauni cilvēki uzskata, ka eiroatbalstītāju argumenti līdz šim bijuši pārāk vāji un vairāk balstīti uz cilvēku iekšējo optimismu. Eiroskeptiķu nostāja viņiem ir likusies vairāk argumentēta, kaut arī iespējas tikt pie vārda bijušas mazākas.
Jaunieši lielākoties saista savu nākotni ar Latviju, taču atbildēs ieskanas arī viedoklis, ka viņi varētu braukt uz ārzemēm studēt un strādāt un, ja būtu iespēja, tad paliktu tur uz dzīvi. Savukārt lielākā daļa jauniešu nepilsoņu savu nākotni vairāk saista ar Latviju, jo uzskata, ka nevienam ārpus Latvijas viņi nav vajadzīgi, traucēklis ir arī valodu nezināšana, lai varētu integrēties svešā vidē. Taču viņi ir pārliecināti, ka jaunieši tomēr dosies prom no valsts. Savukārt jaunieši pilsoņi atzīst, ka jau tagad viņiem neviens neliedz mācīties vai strādāt ārvalstīs.
Uz jautājumu, kā varētu mainīties latviešu valodas nozīme, Latvijai kļūstot par ES valsti, vairums jauniešu pilsoņu domā, ka ikdienā valodu lietošana saglabāsies tāda pati, taču, palielinoties starpvalstu sadarbībai, augs arī angļu valodas nozīme un tā Latvijā ieņems kādreizējo krievu valodas vietu. Maz atšķiras nepilsoņu viedoklis, viņi uzskata, ka nekas nemainīsies un latviešu valoda saglabās savu statusu.
Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem attiecas uz pašlaik populāro viedokli, ka drīzā iestāšanās ES varētu mudināt nepilsoņus naturalizēties un iegūt Latvijas pilsonību. Šādu uzskatu nesen pauda pat ministrs, kurā pārziņā ir sabiedrības integrācija, Nils Muižnieks. Nepilsoņu atbildes liecina, ka Latvijas iestāšanās ES drīzāk nesekmēs nekā sekmēs pilsonības iegūšanu. Nepilsoņi ir pārliecināti, ka nākotnē būs jūtams ES spiediens, lai Latvija atrisinātu pilsonības jautājumu, rezultātā pilsonība tiks piešķirta visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas to vēlas. Turklāt šāda pārliecība, kā norādīja aptaujātie, ir galvenais iemesls, kāpēc daļa nepilsoņu pašlaik nogaida un nekārto pilsonības iegūšanu.
Kādi ir pilsoņu un nepilsoņu eiroskepses iemesli? Pilsoņiem tas vairāk saistīts ar ekonomiska rakstura problēmām un psiholoģiskiem iemesliem – bailes no migrantiem, bailes būt izmantotiem. Savukārt nepilsoņu eiroskepsi veicina nestabilitātes izjūta viņu tiesiskā statusa dēļ. Viņi uzskata, ka ES iedzīvotāji nezina, kas ir «nepilsoņi», un var domāt, ka tie ir cilvēki, kuriem nav piešķirta pilsonība viņu agresivitātes dēļ, ka viņi ir bīstami sabiedrībai (bīstami arī ES). Tāpat viņus satrauc gaidāmā izglītības reforma vidusskolās. Negatīvā attieksme pret valsti un valdību rada pretestību arī iespējamai Latvijas uzņemšanai ES kā valdības virzītai politikai.
Šie ir tikai secinājumi, kas nav jāuztver kā absolūta patiesība, tomēr varētu rosināt uz pārdomām pašreizējās valsts politikas veidotājus.
