Laiks atkal parunāt čukstus. Jāsaka lielu paldies visiem, kas «Starp mums» lappusē publicētajiem materiāliem rakstījuši atsauksmes internetā, sūtījuši vēstulēs savas pārdomas, jautājumus, pat dzejolīšus un stāstiņus.
Laiks atkal parunāt čukstus. Jāsaka lielu paldies visiem, kas «Starp mums» lappusē publicētajiem materiāliem rakstījuši atsauksmes internetā, sūtījuši vēstulēs savas pārdomas, jautājumus, pat dzejolīšus un stāstiņus. Dažus publicēsim šajā «Starp mums» lappuses rubrikā «Runājot čukstus». Arī turpmāk ceram uz jūsu atsaucību un līdzdalību lappuses veidošanā.
Padoms vientuļajiem
Cilvēka mūžs ir līdzīgs gadalaikiem. Pavasaris – kā bērnība, ātri paskrējušas vasaras. Te skaties – rudens jau klāt. Mati sāk sirmot, bet visa vēl nav gana, kaut kur aizvien steidzamies.
Jaunībā satikām dzīvesdraugus, tad bērniņi skraidīja, darbs, steiga, rūpes, lai tie augtu spirgti un veseli, un prieks. Tas ir vecāku pienākums. Ļoti skumji šodien skatīties uz jaunajām māmiņām, kas ved pie rokas bērniņu, pašas atkal būdamas mātes cerībās, bet otrā rokā tur cigareti. Iet pa ielu, lepni izpūzdamas kuplu dūmu. Nezinu, vai tas ir modes kliedziens vai arī par spīti visam apzināti indē sevi, bet tā ir noziedzība mazo, nevainīgo bērniņu priekšā. Kāpēc viņas nepadomā par mazuļu nākotni? Mēs taču tik ļoti vēlamies, lai mums būtu veselīga nākamā paaudze – mūsu dzīves turpinātāji. Jā, daļēji viņas to nesaprot. Dzīve jau tāpat nav viegla, materiālā puse daudziem zem vidējā līmeņa. Vēl cigarešu iegādei tiek atņemta daļa no maizes. Jārēķinās, ka pēc gadiem naudiņu zālēm vajadzēs. Ir, protams, daudz veselīgu jauniešu, ka prieks skatīties – sārtiem vaigiem, spirgti. Lai nu tādu būtu vairāk!
Esmu vienkārša sieviete, pensionāre, atraitne. Mūžu nodzīvojusi ar vīrieti, tagad palikusi viena. Jūtos kā no laivas izmesta. Nāk galvā, šķiet, muļķīga doma, kā izkļūt no šīs vientulības, varbūt satikt kādu vīrieti, lai atlikušos dzīves gadus pavadītu divatā. Nesen sāku lasīt laikrakstu «Saskarsme». Tur ir daudz interesantu stāstu un padomu. Starp citu, avīzē ir arī iepazīšanās sludinājumi par brīvu. Tad nu redzams, ka vesels lērums sieviešu šķiras. Vēl jaunas būdamas, palikušas vienas ar bērniem un meklē ideālus vīriešus. Bet kur viņi ir? Manuprāt, ja jau savos spēka gados nemācēja saskatīt un saglabāt savos vīros un bērnu tēvos to labāko un saudzēt otrā cilvēkā skaisto, tad velti meklēt to gadījuma sakaros. Visapkārt vieni plenči, pudeles brāļi. Normāli cilvēki tāpat apkārt «nemētājas». Vīrieši daļēji apmirst no pārmērīgas aizraušanās ar alkoholu, bet dāmas vecumdienās paliek vienas. Vēl atraitņus varētu saukt par pilnvērtīgiem cilvēkiem. Bet diemžēl mūs apsteidz jaunākas dāmas, kam vajadzīgi sponsori, un viņas parasti ir viegla rakstura sievietes, no kuru rokām vairs neizspruksi. Bet gribētos piebilst, ka rezultātā cieš paši vecīši.
Šajās dienās man bija iespēja pabūt vienā privātmājā, kurā kā viena ģimene dzīvo trīs sievietes jau pensijas gados. Kāda tur ir brīnišķīga aura! No šīm sievietēm izstaro tīrība, kārtība, dvēseles siltums, un ne tikai viņu savstarpējās attiecībās, bet arī katrs, kas tur pabijis, aiziet kā aplaimots, gandarīts, ar gaišākām, labestīgākām domām. Apjautājos kundzītēm, kādēļ viņas nemeklē sev kungus. Bet viņas atbildēja: «Kāpēc mums mājās vajag «bērnus»? Lai būtu ko aprūpēt? Vai lai vienkārši šeit būtu vīrieša smaka?» Tā viņas, draudzīgas un darbīgas kā bitītes, viena otru papildinot un saudzējot sevi, dzīvo. Dāmas mēģina arī piestrādāt, lai nopelnītu kādu latiņu pie pensijas. Ir jau grūti, veselība arī kāda nu kuru dienu. Bet, kā saka, «cepuri nost!» viņu priekšā. Katru priecē izaudzinātie bērni un mazbērni, kas, protams, dzīvo atsevišķi, taču neaizmirst apciemot. Tas, šķiet, tāds kā piemērs visām vientuļajām sievietēm vecumdienās. Vai nebūtu prātīgāk apvienoties pašām sievietēm pa divām trijām vienā dzīvoklī un šādi uzveikt vientulību? Arī komunālos maksājumus kārtot būtu vieglāk. Kādēļ nemeklēt un neiepazīties ar radniecīgu dvēseli – otru sievieti, nevis vīrieti, kura taču vairs nemaz nav līdzās. Kāpēc mums vispār tik ļoti vajadzīgs kāds, kam kalpot, nevis kāda, ar kuru varētu mācīties saprasties?
Šie vīrieši, kas izmanto dāmu piedāvājumus, ir kolekcionāri un krāj pieredzi kā Bileāma ēzelis, toties viņu pašapziņa ceļas par 300 procentiem.
Tāds ir mans pārdomu slēdziens iepazīšanās jautājumā pensijas gados.
Jelgavniece, pensionāre
***
Cik bieži nodarboties ar TO?
Manu ziņkāri nomoka kāds jautājums. Cik bieži jānodarbojas ar seksu sievietei un cik bieži vīrietim? Esmu dzirdējusi – ja nav normālas dzimumdzīves, cieš veselība. Vīrietis pat var kļūt impotents, savukārt sievietei var sākties ļoti sāpīgas mēnešreizes. Vai tā ir taisnība? Vēlos arī noskaidrot, kādēļ cilvēks, kas nedzīvo pilnvērtīgu dzimumdzīvi, kļūst nervozs, kašķīgs un dusmīgs.
Jana, 27
Atbild Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas «Papardes zieds» projektu koordinatore Edīte Kaņepāja – Vanaga.
Ir saprotama tava neizpratne par šo jautājumu, jo itin bieži gadās dzirdēt dažādus pieņēmumus par intīmās dzīves tēmām. Diemžēl liela daļa šo «viedokļu» ir maldīgi.
Atbildot uz tavu pirmo jautājumu par seksa biežumu, jāteic, ka cilvēki ir tik dažādi! Viens ir lielāks «gardēdis», cits mazāks. Kādam ir jānodarbojas ar sportu katru dienu, citam tas nemaz neprasās. Tā tas ir arī ar seksuālās dzīves aktivitāti. Tā nav atkarīga no dzimuma, bet gan no katra cilvēka iekšējās nepieciešamības. Arī no noguruma līmeņa. Daža sieviete var izjust lielāku seksuālo vēlmi par vīrieti. Galvenais, ļauties šim notikumam tikai tad, kad to patiesi vēlies, jo pretējā gadījumā tu dari sev pāri un process, kam vajadzētu sniegt vislielāko baudījumu, tev atstās vien nepatīkamas sajūtas.
Ja seksuālo attiecību nav ilgāku laiku, nedz sievietei, nedz vīrietim NEVAR būt nekādu veselības problēmu. Var būt neapmierinātība par to, ka nav mīļa cilvēka blakus, kas samīļo un sniedz ne tikai fizisko, bet arī emocionālo atbalstu. Tas arī ir galvenais kašķīguma un nervozitātes iemesls – cilvēks nav apmierināts ar savu intīmo dzīvi, trūkst otras pusītes. Šo situāciju neatrisinās vienas nakts sekss, kas labākajā gadījumā sniegs izlādēšanās sajūtu.
Katrā cilvēkā ir seksuālā enerģija, kas var uzkrāties un likt just iekšējo nemieru. Tai pašā laikā tā ir milzīga enerģijas krātuve, kas var tikt izmantota citiem mērķiem – sevis attīstīšanai. Tā var tikt izlādēta sportā vai kādā citā veidā, kas tieši tev ir pieņemams un sniedz baudu. Galvenais, lai tu no tā justu prieku. Labāk sportot nekā mīlēties tikai mīlēšanās pēc.
***
Gadās arī tā
Viņš: Vai tu apzinies, ka esi skaista?
Viņa: Nē, uzskatu, ka neesmu skaista. Augums – varbūt, bet zobi… Nu nē.
Viņš: Dāvinātam zirgam zobos neskatās!
Viņa: Kas tad mani dāvināja?
Viņš: Tu esi Dieva dāvana!
Hencis
***
Uzmanību!
Ja jums radušās intīmās dzīves un veselības problēmas vai neskaidrības attiecībās ar partneri, jautājiet arī turpmāk! Atbildēsim rubrikā «Runājot čukstus», kurā mums var izveidoties auglīgs dialogs. Noteikti izskatīsim arī anonīmus jautājumus, jo skaidrs, ka līdzās intīmai problēmai ne vienmēr gribas izkliegt savu vārdu.
Sūtiet arī izsapņotos, piepildītos un padzirdētos dēku stāstus, padalieties savās izjūtās ar mūsu lasītājiem, kā arī rakstiet komentārus mūsu mājas lapā internetā!
Adrese:
«Runājot čukstus»
«Zemgales Ziņas»
Raiņa iela 20, LV – 3001
E – pasts: [email protected]
«Zemgales Ziņas» internetā: www.zz.lv
