Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, LR Saeimai, Latvijas Politiski represēto apvienībai.
Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, LR Saeimai, Latvijas Politiski represēto apvienībai.
Šāgada 3. marta incidents pie Rīgas domes, tam sekojošais Nacionālo Daugavas Vanagu un karavīru apvienības rīkotais 16. marta piemiņas brīdis un Latvijas Sociālistiskās partijas un kustības «Līdztiesība» 17. marta protesta akcija ir guvuši negaidīti lielas, mūsu valstij bīstamas un aizvainojošas atbalsis.
Analizējot un salīdzinot padomju okupācijas gadu traģiskos notikumus ar iepriekšminēto, secinām, ka padomju impērijas sabrukums nebūt nav mazinājis tās mantinieku revanša tieksmes. Tām jākalpo kā mērķim, lai mazskaitlīgo, teritoriāli nesalīdzināmi mazāko Latviju un tautu atgrieztu atjaunojamās Krievijas impērijas satelītstatusā. Nav šaubu, ka marta notikumi tika iepriekš rūpīgi plānoti, lai uz it kā krievvalodīgo nepilsoņu beztiesības fona izraisītu kārtībsargājošo orgānu vardarbīgu iejaukšanos, līdztekus ar Latviju un latviešus pazemojošu saukļu palīdzību radītu starpnacionālās sadursmes, ar diplomātisku šantāžu panāktu visaptverošu Latvijas politisku un ekonomisku izolāciju. Kam jāseko tālāk, par to liecina mūsu četrdesmito gadu vēstures pieredze.
Satrauc mūsu drošības specdienestu nespēja šādu notikumu savlaicīgā izsekošanā un novēršanā. Kā tipisks piemērs tam ir nacionālkomunistu kaujinieku vienības iesaistīšanās 17. marta protesta akcijā, lietojot šīs pagrīdes organizācijas simboliku, regālijas un uzsaukumus.
Lai gan Krievijas atklāti naidīgajai rīcībai pret mazu, demokrātisku ceļu sākušu valsti nav attaisnojuma un tā pelna civilizēto valstu nosodījumu, tas nav absolūts garants mūsu drošībai. Lai nepieļautu, ka laiks turpmāk strādātu šīs lielvalsts tīkojumu labā, vairāk nekā jebkad vajadzīga apsteidzoša rīcība gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
Mēs, politiski represētie, kas vairākumā pārstāvam maznodrošināto slāni, nebūt neesam apmierināti ar līdzšinējo likumdevēju un likumpildītāju paveikto. Tomēr esam uzticīgi Latvijas Republikas Satversmei, tai pakārtotiem likumiem un nacionālajām vērtībām. Mēs grūtajos okupantu tirānijas gados Nacionālās pretošanās kustības rindās pierādījām, ka var un ir iespējams pastāvēt un cīnīties par savu tautu un zemi šķietami visbezcerīgākajos apstākļos, liekot pamatus tautas Atmodai. Tāpēc prasām no mūsu valsts vadītājiem tādu pašu drosmi un nepiekāpību jebkuram svešam, naidīgam tīkojumam.
Aicinājums pieņemts Jelgavas politiski represēto apvienības pilnsapulcē 1998. gada 21. martā.
Jelgavas novada represēto apvienības «Staburadze» biedri, priekšsēdētājs I.Uzāns
