Nu jau ir pagājuši maģiskie deviņi mēneši, kopš Latvijā saimnieko Repšes vadītā valdība. Tieši tik ilgu darbības laiku politiskie analītiķi prognozēja pēc šīs valdības apstiprināšanas.
Nu jau ir pagājuši maģiskie deviņi mēneši, kopš Latvijā saimnieko Repšes vadītā valdība. Tieši tik ilgu darbības laiku politiskie analītiķi prognozēja pēc šīs valdības apstiprināšanas. Taču šobrīd daudziem savus vārdus nākas ņemt atpakaļ, jo izrādījās, ka jaunie laiki Latvijā ir dzīvelīgāki, nekā iepriekš bijām domājuši. Vēl gan nav kļuvis skaidrs, vai jaunie laiki ko labu dod ierindas nodokļu maksātājam vai kādai no sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, tomēr skaidrs ir tas, ka ik dienu varam sagaidīt kādu «brīnumu» no paša premjera vai viņa ministriem.
Jāatzīst, ka patiešām neviena valdība līdz šim nav bijusi tik pretencioza kā Repšes, kas vai ik dienu nāk klajā ar sensacionāliem paziņojumiem par cīņu pret nodokļu nemaksātājiem, korupciju, valsts izzadzējiem vai vēl ko citu. Tomēr šie paziņojumi lielākoties izrādās retoriskas uzrunas tautai un tā arī paliek paziņojumu līmenī, jo dzīvē nav īstenojami.
Šāda situācija izveidojusies galvenokārt tādēļ, ka valdošā koalīcija nedarbojas uz stabiliem pamatiem. Katrs ministrs savas kompetences ietvaros gandrīz neierobežoti aizstāv savu pārstāvēto partiju ekonomiskās intereses. Par to varējām pārliecināties situācijā, kad «Latvenergo» savu kārtību ieviesa Pirmā partija un neviena cita valdību pārstāvošā partija neiejaucās. Šādi precedenti liecina par savstarpēju vienošanos starp valdības partijām, uz kuras pamata Repšem tiek atvēlēta gandrīz neierobežota vara.
Pēdējie novērojumi gan liecina, ka šī vara kļūst arvien ierobežotāka, jo strīdos par budžeta veidošanas principiem katra no koalīcijas partijām «deķīti» vēlas pavilkt uz savu pusi, līdz ar to ceļot reitingu vēlētāju acīs. Tieši šīs nesaskaņas ļauj domāt, ka valdība šobrīd ir kļuvusi nestabila un vienīgais, kas to satur, ir bažas, ka nākamā varētu tikt veidota bez kāda no līdzšinējiem partneriem.
Ir uzsāktas arī diskusijas par Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta un līdz ar to arī ministra darba lietderīgumu. Saprotamu iemeslu dēļ šīs diskusijas varētu aizvainot Pirmo partiju, kas izvirzīja Nilu Muižnieku integrācijas lietu ministra amatam. Tādēļ likvidēt integrācijas lietu ministra posteni būs diezgan sarežģīti, jo tādā gadījumā, ievērojot konsekvenci, būtu jālikvidē arī ģimenes un bērnu lietu ministra un Ministru prezidenta biedra posteņi, kuru funkcijas paralēli pilda jau citas ministrijas.
Par sava veida krīzi valdībā liecina arī tas, ka «Jaunā laika» runasvīri sava mistiskā veidojuma (paplašinātā valde) sēdēs sākuši kritizēt ierēdņus, žurnālistus un savas valdības ministrus, kas neprot strādāt un izskaidrot sabiedrībai jaunā budžeta veidošanas principus. Taču tā vietā, lai kritizētu citus, pašam premjeram un viņa līdzskrējējiem būtu jāpadomā par elementārām sabiedrisko attiecību aktivitātēm, ko Repšes valdība nezin kāpēc neuzskata par nepieciešamām. Tieši nepilnīgas valdības politikas izskaidrošanas dēļ daudziem veidojas priekšstats, ka valstī teju vai iestājies bankrots, kaut gan faktiski, pēc Repšes finansistu aprēķiniem, nākamā gada budžeta palielinājums varētu būt ap 190 miljoniem latu. Vienīgi jāpiebilst, ka šis pieaugums tiek iezīmēts kā līdzfinansējums ES Strukturālo fondu programmām, kas jau nākamgad katram mūsu ieguldītajam latam pieplusos vēl trīs.
Tomēr diezin vai šīs nesaskaņas izjauks koalīciju, jo nevienam no līdzšinējiem partneriem nav izdevīgi pamest siltās vietiņas valdībā, lai pēc tam ilgstošās diskusijās cīnītos par iespēju piedalīties nākamās valdības veidošanā. Vienīgi jācer, ka sabiedrībā saceltā ažiotāža ap budžeta veidošanu turpmāk Repšem un Co liks padomāt, ka valsts nav privātuzņēmums un valdības politika pirms tās īstenošanas ir jāizskaidro arī sabiedrībai.
