Strausu audzēšana Latvijā vairs nav sensācija, tā jau ir dzīves realitāte. Ieguvējs būs tas zemnieks, kas ātrāk reaģēs uz strauskopības nozari un uzdrīkstēsies ieguldīt līdzekļus strausu fermu celtniecībā.
Strausu audzēšana Latvijā vairs nav sensācija, tā jau ir dzīves realitāte. Ieguvējs būs tas zemnieks, kas ātrāk reaģēs uz strauskopības nozari un uzdrīkstēsies ieguldīt līdzekļus strausu fermu celtniecībā.
Gluži neticami, tomēr izrādās, ka strausu labturībai nekaitē Latvijas mitrais, aukstais klimats.
Veiksmīgi ar strausu audzēšanu noņemas Lietuvā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Krievijā, Ukrainā, Armēnijā un vēl citās valstīs. Itālijā, piemēram, zemnieki, kas, Eiropas Savienības strikto kvotu spiesti, nomaina tradicionālo saimniekošanu pret netradicionālo, turklāt tādu, kam nav Eiropas Savienības kvotu un pēc gatavās preces pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. 2001. gada statistikas dati liecina, ka Itālijā ir 1400 strausu fermu, kurās audzē ap 150 tūkstošu lielo putnu. Otrajā vietā ir Spānija ar 700 strausu fermām un 30 tūkstošiem putnu. Savukārt Polijā 2001. gadā bija 320 strausu fermu ar 16 tūkstošiem putnu, bet 2003. gadā – jau 6090 fermu ar 30 tūkstošiem strausu.
Strausa gaļa ir pieprasīta Rietumeiropā. Par liesu, holesterīnu nesaturošu un garšīgu gaļu tur maksā pieklājīgu cenu. Polijā strausa fileja tiek pārdota par 17 eiro (Ls 10) kilogramā, žāvēts šķiņķis – 11,50 eiro (ap Ls 7), žāvēta strausa gaļas desa – 9 eiro (ap Ls 5) kilogramā.
Rietumeiropas tirgus eksperti piebilst, ka pēdējos desmit gados strausa gaļas cenas it kā būtu samazinājušās gandrīz uz pusi, jo vairākkārt palielinājies strausu audzētāju saimniecību skaits. Taču kopumā strausa gaļas cena vēl joprojām ir augsta un pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu.
Interesanti, ka strauss kā putns ir izmantojams viss – gan gaļa un olas, gan spalvas un pat kājas pirksta nags.
To, ka strauss ir vērtība, zināja jau senajā Ēģiptē un Romā, kur pārtikā izmantoja tā gaļu, bet ar strausa spalvām lepojās un rotājās valdnieki un karotāji.
Mūsdienās strausa spalvas pārsvarā pieprasa Beļģija, ASV, Filipīnas u.c. 2001. gadā kilograms no 50 līdz 80 cm garu spalvu maksāja 300 ASV dolāru. No viena strausa var iegūt caurmērā puskilogramu vidēju un garu spalvu un vairāk par kilogramu īsu spalvu. Pasaulē ir iecienītas arī strausu olas, un to cena dažādās valstīs ir atšķirīga – no pieciem līdz pat 12 latiem par vienu.
Pieaudzis strauss sver apmēram 120 kilogramu, bet tīrais gaļas iznākums ir vidēji 45 – 50 kilogramu.
Putna acis sver 60 gramu, un viņš ar tām klajā laukā spēj saredzēt lietas un parādības trīs kilometru rādiusā. Strausa smadzenes sver tikai 40 gramu. Ne velti putnu audzētāji joko, ka strauss ir padumjš, taču peļņu nesošs putns. Turklāt tam ir labi attīstīta dzirde, viņš labi orientējas apkārtējā vidē. Toties strausam pavisam nav garšas izjūtas. Tādēļ tas ēd visu, kas nekustas un ko var norīt.
No izģērētas un nokrāsotas strausa ādas var izgatavot ļoti skaistus un dārgus izstrādājumus – somiņas, naudas maciņus, kabatas portfeļus, siksnas, pat ārkārtīgi skaistus sieviešu kostīmus, kurpes un zābakus…
Ārvalstu tirgus eksperti uzsver, ka pasaulē strausu audzēšana attīstīsies arvien straujāk. Arī Latvijā un jo sevišķi Zemgalē ar tās klimatu un plašo līdzenumu ir laba vide šo lepno, cēlo putnu audzēšanai.
Visi, kam ir interese par strausu audzēšanu, labturību un citiem jautājumiem, oktobra beigās var piedalīties seminārā Rundāles pilī. Sīkākas ziņas pa tālruni 3028432.
