Lai NVD savlaicīgi palīdzētu cilvēkam darba zaudēšanas gadījumā un pildītu valsts deleģētās funkcijas, ir svarīgi, lai iedzīvotāji, kļuvuši par bezdarbniekiem, būtu informēti par piedāvāto palīdzību darba meklēšanā un konkurētspējas paaugstināšanā.
Lai Nodarbinātības valsts dienests (NVD) savlaicīgi palīdzētu cilvēkam darba zaudēšanas gadījumā un pildītu valsts deleģētās funkcijas, ir svarīgi, lai iedzīvotāji, kļuvuši par bezdarbniekiem, būtu informēti par piedāvāto palīdzību darba meklēšanā un konkurētspējas paaugstināšanā, kā arī uzticētos NVD piedāvātajiem pakalpojumiem.
Lai izstrādātu stratēģiju, kā veicināt pozitīvu attieksmi pret NVD, identificētu institūcijas problēmas, firma SKDS veikusi neatkarīgu kvalitatīvo un kvantitatīvo pētījumu. Organizētas trīs fokusgrupu diskusijas bezdarbniekiem: tiem, kas apmeklējuši pārkvalifikācijas kursus; tiem, kas iesaistījušies darba meklētāju kluba pasākumos; un tiem, kas iesaistījušies algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Savukārt kvantitatīvā pētījuma gaitā aptaujāti 1033 valsts iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Lūk, secinājumi.
Informētība ir fragmentāra
Iedzīvotāju informētība par nodarbinātības dienestu ir diezgan fragmentāra. Tikai seši procenti aptaujāto uzskata, ka labi pārzina NVD darbību, bet lielākā daļa norādījuši, ka kopumā (bet ne sīkumos) pārzina NVD darbību vai arī tikai zina, ka tāds NVD ir. Arī bezdarbnieki, kas jau sadarbojušies ar NVD (fokusgrupu dalībnieki), atzīst, ka ne vienmēr ir informēti par visiem NVD darbības aspektiem.
Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir zināšanas, kas nepieciešamas darba zaudēšanas gadījumā, un viņiem nesagādātu lielas grūtības nokārtot formalitātes bezdarbnieka statusa iegūšanai. 50 – 60 procentu iedzīvotāju vēlētos iegūt informāciju par NVD jaunajiem pakalpojumiem – darba praksēm, subsidētajām darba vietām, NVD darbību kopumā, kā arī par bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējām. Vairāk nekā 40 procentu izrādījuši interesi par darba iespējām ārzemēs.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto iedzīvotāju vēlētos iegūt plašāku informāciju par savām tiesībām darba zaudēšanas gadījumā. Zīmīgi, ka vairāki fokusgrupu dalībnieki izteikuši aizdomas, ka NVD darbinieki nav snieguši pilnīgu informāciju par viņu tiesībām. Arī iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka tikai puse no respondentiem piekrīt apgalvojumam, ka tur vienmēr iegūta nepieciešamā informācija.
Darba meklējumos nepaļaujas uz NVD
Iedzīvotāji kopumā atzīst, ka NVD ir nepieciešams, tomēr ne īpaši augstu vērtē tā pakalpojumus un nepaļaujas uz tā palīdzību. 88 procenti aptaujāto uzskata, ka NVD pakalpojumi bezdarbniekiem ir nepieciešami, bet tikai 14 procentu atzīst, ka darba atrašanas nolūkā viņi dotos uz NVD. Visbiežāk (53 procenti) respondenti atzīst, ka drīzāk izmantotu dažādus neformālus informācijas iegūšanas avotus (draugus, paziņas), 18 procentu darbu meklētu ar avīžu sludinājumu palīdzību. Arī vairākums fokusgrupu dalībnieku atzīst, ka darbu turpina meklēt paši – visbiežāk izmantojot neformālos informācijas kanālus. Izteikta kritika par NVD filiālēs pieejamajiem darba sludinājumiem (tie bieži ir novecojuši vai neatbilst realitātei).
No respondentiem, kas pēdējos piecos gados zaudējuši darbu, 67 procenti ir vērsušies NVD, lai reģistrētos kā bezdarbnieki, bet 33 procenti to nav darījuši. Viens no galvenajiem NVD apmeklēšanas iemesliem ir iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu (57 procenti), bet tikai 31 procents cerējis atrast darbu ar NVD palīdzību. Deviņi procenti interesējušies par NVD piedāvātajiem pārkvalifikācijas kursiem. Tie, kas nav reģistrējušies par bezdarbniekiem, norādījuši, ka paši atraduši jaunu darbu (20 procentu) vai arī nav ticējuši, ka NVD reāli varētu palīdzēt (19 procentu). Katrs desmitais respondents par galveno iemeslu tam, ka ne visi darbu zaudējušie cilvēki noformē bezdarbnieku statusam atbilstošās formalitātes, atzinuši, ka nodokļu nemaksāšanas dēļ tiem nav cerību uz pabalstu.
Zīmīgi, ka bezdarba gadījumā aptuveni puse aptaujāto paļautos uz personīgajiem un ģimenes uzkrājumiem, bet tikai ceturtā daļa – uz sociālo apdrošināšanu (bezdarbnieku pabalstiem). Raksturojot, kāpēc cilvēki nevēršas NVD, aptaujas dalībnieki līdztekus minētajiem iemesliem nosaukuši informācijas trūkumu par NVD, to, ka reģistrācija NVD ir pārāk sarežģīts process, un to, ka paši cilvēki ir slinki un neuzņēmīgi.
Pozitīvāk vērtē psiholoģisko atbalstu
Raksturojot attieksmi pret NVD pakalpojumiem, 39 procenti aptaujāto uzskata, ka informācija ir viegli atrodama. Apmēram 28 procenti uzskata, ka NVD pakalpojumi atbilst darba meklētāju prasībām. Raksturīgi, ka iedzīvotāji, kam pēdējos gados bijusi saskarsme ar NVD, tos kopumā vērtē pozitīvi. Tiesa, pakalpojumus izmantojusi tikai neliela daļa aptaujāto.
Fokusgrupu dalībnieki pozitīvāk novērtējuši tos NVD pakalpojumus, ko izmantojuši paši, tomēr, analizējot pakalpojumu atbilstību vajadzībām, samērā bieži izskanējušas negatīvas atsauksmes. Visbiežāk par nepiemērotiem atzīti bezdarbnieku pārkvalifikācijas kursi, jo tie notiekot pārāk īsu laiku un nespējot dot pietiekami daudz praktisko zināšanu. Savukārt pozitīvi novērtēti tādi NVD pasākumi kā darba meklētāju klubs, kas dodot pozitīvu psiholoģisko atbalstu, un NVD algotās subsidētās darba vietas.
