Kad pienāca Lindas aizbraukšanas diena, Alise un Lauris devās viņai līdzi uz lidostu, tāpat kā Lindas vecāki un brālis. Visu ceļu viņi pavadīja jautrās sarunās.
(Nobeigums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27. novembra, 4., 11., 30. decembra, 8., 15., 22., 29. janvāra, 6., 12., 19., 26. februāra, 5., 12. un 19. marta «Lācēna stūrī»)
Kad pienāca Lindas aizbraukšanas diena, Alise un Lauris devās viņai līdzi uz lidostu, tāpat kā Lindas vecāki un brālis. Visu ceļu viņi pavadīja jautrās sarunās. Taču, jo tuvāk nāca lidosta, jo skumjāka kļuva Alise.
Lidostā Linda atvadījās no vecākiem un brāļa, kurus mīļi nobučoja uz vaiga, tad no Laura, kas viņai novēlēja veiksmi. Nu bija kārta atvadīties arī no Alises. Lai arī Lindas ģimene ļoti skuma par viņas aizbraukšanu, visvairāk pārdzīvoja Alise.
Zini, Linda, tas viss man atgādina to reizi, kad tu aizbrauci pie saviem brālēniem, tikai tagad man ir daudz skumjāk, viņa šņukstēja.
Bet mēs taču sarakstīsimies tāpat kā visu to mēnesi, kuru pavadīju pie brālēniem, Linda centās nomierināt draudzeni. Un tev taču ir Lauris! Viņš par tevi parūpēsies, kamēr manis nebūs, vai ne? viņa paskatījās uz puisi. Lauris pamāja ar galvu, taču arī viņš būtu priecīgāks, ja Linda nekur nebrauktu.
Protams, es tev rakstīšu, drūmi teica Alise, bet tik un tā tas nav tas…
Linda, mums jāiet, teica Aigars, kas lidoja kopā ar meiteni.
Alise pienāca tuvāk draudzenei un apskāva viņu: Tici vai ne, bet es tevi esmu iemīlējusi. Man būs grūti bez tevis.
Paskatījusies uz savu mīļo, labo, jauko draudzeni, Linda teica: Bet es taču atgriezīšos! Es apsolu!
Linda… – iesāka Aigars.
Paliec sveika, Alise! viņa teica.
Atā, Linda! Alise atbildēja.
Linda un Aigars devās uz lidmašīnu. Viņi bija pēdējie, kas tajā iekāpa. Drīz vien lidmašīna pacēlās, bet Alise stāvēja un skatījās uz to, kamēr tā izgaisa, tad pagriezās un kopā ar Lindas ģimeni devās mājup.
