Kārtējā «T Market» reklāmas avīzē bija rakstīts, ka būs lētāki skolēnu rakstāmpiederumi. Devos uz Satiksmes ielas veikalu, lai saviem mazbērniem iegādātos kaut ko skolai. Todien bija daudz cilvēku.
Kārtējā «T Market» reklāmas avīzē bija rakstīts, ka būs lētāki skolēnu rakstāmpiederumi. Devos uz Satiksmes ielas veikalu, lai saviem mazbērniem iegādātos kaut ko skolai. Todien bija daudz cilvēku. Saliku pilnu grozu ar precēm un gāju pie kases. Pie tās attaisīju rokassomiņu un izņēmu naudas maku un lielāku maisiņu, kur varētu salikt nopirktās preces, jo veikalā bija tikai mazie.
Tā kā pirkumu bija daudz, cukura paku iestūķēju somiņā. Pie ārdurvīm mani sagaidīja apsargs un norādīja, lai ejot līdzi. Jautāju, kādēļ, bet viņš neatbildēja. Tad cauri kasei un veikala telpai mani aizveda uz kabinetu, kurā bija divas sievietes. Apsargs teica, lai attaisot somiņu. Attaisīju. Izņemot cukuru, par kuru biju samaksājusi, tur neko neatrada. Tad es izņēmu un iedevu čeku, saliku maisiņus uz galda un sacīju, lai pārbauda visu. Viena sieviete pa šo laiku bija jau pazudusi. Apsargs pēc čeka apskates atvainojās. Biju ļoti sašutusi un palūdzu pasaukt vadītāju.
Veikala vadītāja izrādījās tā pati sieviete, kas pirms brītiņa bija izgājusi no telpas. Vaicāju, kādēļ mani aizturēja, ja pat kabatu apģērbam nav, bet rokassomiņu atvēru tikai pie kases. Apsargs atzina, ka pats nebija redzējis mani zogam, bet viņam par to pavēstījis kāds pircējs. Arī savus uzvārdus veikala darbinieki atteicās nosaukt.
Pēc visa pārdzīvotā man radies iespaids, ka veikalā izlases kārtībā pārbauda pircējus, kas iegādājas vairāk preču. Veikala vadītāja tā arī neatvainojās, bet gan bija dusmīga, kā es uzdrošinos prasīt uzvārdus, – viņiem taču esot tiesības pircējus pārbaudīt.
Bet kā tad ar manām tiesībām? Apsargs uz kratīšanu mani veda cauri kasei un visai tirdzniecības zālei kā noziedznieci. Ko dod apsarga atvainošanās, ja tur, ārpusē, cilvēki uz mani raudzījās kā uz zagli? Citos veikalos nekad nekas tamlīdzīgs ar mani nav atgadījies. Saprotu, ka šajā tirdzniecības veikalā esmu ne pirmais, ne pēdējais apsargu «modrības» upuris.
Savā dzīvē esmu saņēmusi vairākus apbalvojumus. Šogad jūlijā – Lāčplēša Goda zīmi. Arī mani tehnikuma audzēkņi vienmēr labus vārdus ir teikuši, bet te, rau, tāds darvas piliens medus mucā! Divas dienas sirds lika sevi manīt…
Pircēja (pēc vēstules autores lūguma uzvārdu nepublicējam)
