Sestdien Sidrabenes pagasta Billītēs un Iecavā ar plašu vērienu tika ieskandināta rakstnieka Edvarta Virzas 120 gadu jubileja.
Sestdien Sidrabenes pagasta Billītēs un Iecavā ar plašu vērienu tika ieskandināta rakstnieka Edvarta Virzas 120 gadu jubileja. Mūsu literatūras klasiķi bija ieradušies godāt vairāki simti emburdznieku, salgaliešu, iecavnieku. Tradicionāli kuplā skaitā bija arī Jelgavas un Rīgas Latviešu biedrības dalībnieki, kā parasti piedalījās Edvarta Virzas mazmeita tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure, viņa māsas dēls dzejnieks Vitauts Ļūdēns.
Jau no rīta Billītēs, kur vēl aizvien saimnieko «Straumēnu» autora meita Amarillis Liekna, temperamentīgi uzstājās čigānu ansamblis «Ame Roma». Kāpēc tieši čigāni? Tādēļ, ka rakstnieka dzīves laikā čigāni bieži viesojās Billītēs. Turklāt ne tikai ar dziesmām un apbrīnojamiem nostāstiem, bet arī pašu lasītām ogām un sēnēm. Pēc tam sirsnīgas sarunas par vēsturi un literatūru risinājās dārza svētkos, kur klātesošos ar pīrāgiem un maizītēm cienāja Sidrabenes pagasta priekšsēdētājs Jānis Vīgants. Te jāpiebilst, ka Billīšu saimniecei, tāpat kā viņas mātei dzejniecei Elzai Stērstei, ir puķu dvēsele, par ko liecina pavisam košas rozes, petūnijas un asteres.
Pusdienlaikā svētku dalībnieki devās uz Iecavu, kur Edvarta Virzas ielā tika atklāts tēlnieka Imanta Lukaža veidotais piemiņas akmens, kurā ir iecirstas rindas no E.Virzas Doma baznīcas balādes: «Pieder man un manai tautai/Mūžīgākās dziesmas mūžs.» Pēc tam visi tika aicināti uz rakstnieka grāmatu izstādi, kas bija iekārtota viņa vārdā nosauktajā bibliotēkā. Daudz neraizējoties par lietusgāzēm, kas ik pa brīdim veldzēja Zemgales laukus, piemiņas dienas noslēgumā Jelgavas Latviešu biedrības ļaudis iegriezās Rumbu kapos, kur ir apglabāti Edvarta Virzas vecāki. Tagad Billītes literatūras klasiķa cienītājus gaidīs decembrī, jo Trešajos Ziemassvētkos ir īstais viņa jubilejas datums.
