Svētās Annas draudzes koris augusta pirmajā pusē devās desmit dienu ceļojumā uz Vāciju un Austriju, kur ar dziesmām piedalījās dievkalpojumos, priecēja tūristus un vietējos, bet paši sev guva daudz gandarījuma dvēselei.
Svētās Annas draudzes koris augusta pirmajā pusē devās desmit dienu ceļojumā uz Vāciju un Austriju, kur ar dziesmām piedalījās dievkalpojumos, priecēja tūristus un vietējos, bet paši sev guva daudz gandarījuma dvēselei.
Īpaši gribētos izcelt sava veida svētceļojumu uz Vitenbergas pilsētu Vācijā un Vartburgas pili. Savā ziņā bijām ekumenisma nesēji, jo Vitenbergā sniedzām koncertu katoļu klosterī, kur mūs silti uzņēma vietējais priesteris, savā iepazīstināšanas un pateicības runā cenzdamies pēc iespējas vairāk lietot latviešu vārdus. Pirmajā solā sēdēja kāda garīgi slima jauna sieviete, kurai mūsu dziedāšana izraisīja sajūsmu. Saņēmām daudz labu vārdu un cildinājumu arī no citiem klausītājiem. Jutāmies gandarīti par sagādāto prieku.
Paši savām dvēselēm meklējām apmierinājumu pilsētas apskatē. Apmeklējām baznīcu, pie kuras durvīm savā laikā Mārtiņš Luters piesita 95 tēzes. Tajās viņš izklāstīja, kādā veidā katoļu baznīcai vajadzētu mainīt dzīvesveidu. Dievs par sava prāta paudēju bija izvēlējies mūku, kas pirms tam bija studējis tieslietas, tātad zināja likumus un mācēja aizstāvēt savu viedokli. Luters tanī brīdī negribēja izraisīt apvērsumu, bet norādīt, cik tālu katoļu baznīcas vadība bija aizgājusi no bībeliskās patiesības. Viņš pastāvēja uz to, ka Dieva vārds jāsludina tautas valodā, lai tā to saprastu un varētu dzīvot ticības un mīlestības garā. Luters nebija vienīgais, kas uztraucās par baznīcas dzīvesveidu: Melanhtons, Cvinglijs, Kalvins bija viņa domubiedri, kuriem likās, ka jāatjauno cilvēkos tikumības jūtas. Reformācija neveidojās tikai Vācijas zemēs, bet arī Šveicē, Francijā, Skotijā un Dānijā. 1521. gadā pāvests izdeva lāstu pret Luteru, pasludināja viņam «putna brīvību», kas nozīmēja, ka katrs, kas to vēlas, var Junkeru Jurģi nogalināt. Ar šo vārdu Luters tika slēpts Vartburgas pilī, kur pārtulkoja Bībeli vāciski.
Vartburgas pils arī bija daļa no mūsu svētceļojuma. Ne visiem pietika spēka un uzņēmības iekļūt cietoksnī, bet pat no tālienes varēja izjust šīs apmetnes varenību. Pēcpusdienas saules staros tā atgādināja ticīgajiem, ka Dievs nepamet savus izredzētos, kam liels darbs darāms cilvēces labā.
