«Akvareļglezniecība ir mana mīlestība, tās pulsējumam esmu ļāvies visu savu mākslinieka dzīvi.
«Akvareļglezniecība ir mana mīlestība, tās pulsējumam esmu ļāvies visu savu mākslinieka dzīvi. Tiešums, gaisīgums, krāsu izteiksmīgums un neierobežotas iespējas akvareļlapās skan kā aicinājums. Aicinājums tvert mirkli,» tā kādā katalogā raksta gleznotājs Harijs Blunavs, kura darbu izstāde līdz 13. septembrim skatāma Jelgavas muzeja Kamīnzālē.
Jelgavnieki mākslinieku pazīst: pirms septiņiem gadiem – 1996. gadā – mūsu pilsētā viņš jau bija sarīkojis savu personālizstādi. Tātad ar Hariju Blunavu avīzes lasītājus iepazīstināt nav nepieciešams. Sevišķi akvareļglezniecības cienītājus, kas pazīst viņa Latvijas ainavas, jūrmalas skatus, klusās dabas, sadzīves žanrus un portretus.
Nevar noticēt, ka šim vitālajam cilvēkam pēc vairāk nekā pusgada paliks 80. Tāds nu Harijs Blunavs ir – ārkārtīgi enerģisks, darbīgs. Liekas, ka viņā verd kāds vulkāns, kas ik pa brīdim izšaujas skaļās smieklu šaltīs, zobgalībās un arī – ja vajag – asā un atklāti pateiktā vārdā. Tāda ir arīdzan viņa māksla. Harija Blunava akvareļlapās nav jāmeklē miers. Tās kūsāt kūsā dekoratīvi aktīvās krāsās, spilgtos krāsu kontrastos, sparīgos otas vilcienos, arī detalizētā stāstījumā. Kaut arī parasti katrā darbā dominē kāda zemes krāsa – zaļā, sarkanīgā, dzeltenbrūnā, retāk vēsie toņi,– tiem pieskaņojas pārējie, kas dažbrīd rada pat raibuma iespaidu. Taču arī tas no mākslinieka rakstura – visam mākslas darbā jāputo.
Tas pats sakāms par akvareļu kompozīciju. Aiz patukša priekšplāna, kas uztverams kā ievadījums gleznā, dižojas koki, mājas, upe, jūras līcis, kāpas, laivas, ceļš. Debesis lielākoties aizsegtas ar biezu mākoņu segu vai izstaro gaismu. Bet tieši debesīs bieži vien koncentrēts viss dramatisms, ko slēpj priekšplāna darbīgums un optimisms.
Harijs Blunavs akvarelējis svešas zemes, taču visvairāk Latvijas laukus, pilsētas nomales, jūru. Dzimto pusi viņš glezno visos gadalaikos – vasarā, ziemā, sevišķi pavasarī un rudenī. To varam pārliecināties arīdzan Jelgavas izstādē, kurā visi septiņpadsmit akvareļi tapuši pēdējos trīs gados. Tātad Harijs Blunavs joprojām strādā tikpat sparīgi un rosmīgi kā jaunībā. Apskaužami!
