Eksperti kā iespējamos Ziedleju Hidroelektrostacijas dambja pārrāvuma iemeslus Lielplatones pagastā min PSRS laikos neievērotās būvniecības normas, bet neizslēdz arī bebru «palīdzību» negadījumā.
Eksperti kā iespējamos Ziedleju Hidroelektrostacijas (HES) dambja pārrāvuma iemeslus Lielplatones pagastā min PSRS laikos neievērotās būvniecības normas, bet neizslēdz arī bebru «palīdzību» negadījumā.
Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītāja vietnieks Jāzeps Ošs atzīst, ka, iespējams, dambis izskalojies pastiprinātas filtrācijas dēļ. Šī parādība nav bijusi pamanāma, jo notikusi zem ūdens. Meliorācijas speciālists novērojis, ka dambis savulaik būvēts, neievērojot būvniecības normas, jo tajā redzamas dzelzsbetona konstrukciju atlūzas un dažādi atkritumi.
Arī HES saimnieks Ivans Bergmanis pieļāva, ka sabērtie atkritumi sekmējuši dambja pārrāvumu, piebilstot – izskalošanā noteikti palīdzējuši arī pazemes strauti, kas ieplūst upē.
Viens no Latvijas pieredzējušākajiem speciālistiem, eksperts, inženieris hidrotehniķis Jānis Miesnieks aģentūrai LETA par 10 līdz 15 procentiem pieļāvis varbūtību, ka iegruvumu varētu būt izraisījuši bebri, ūdeles vai citi ūdensdzīvnieki, taču viņu postījumu pēdas nav konstatētas.
Ziedleju HES īpašnieks Ivans Bergmanis drīzumā izgatavos objekta renovācijas projektu un, tā kā būve nav apdrošināta, tā viņam būs jāatjauno par saviem līdzekļiem.
Apskatot negadījuma vietu, Jelgavas Vides reģionālās pārvaldes darbinieki konstatējuši, ka 70 procentu Ziedleju HES ūdenskrātuves zivju, galvenokārt vērtīgo sugu (līņi, līdakas un karpas), ir migrējušas pa Platones upi uz leju, savukārt aptuveni 5000 zivju ir gājušas bojā no skābekļa trūkuma.
