Valstu atšķirību vislabāk var manīt, atrodoties projām no dzimtenes. Tādu secinājumu izdarījuši Jelgavā pazīstami cilvēki, kas augusta sākumā devās ekskursijā uz Sanktpēterburgu.
Valstu atšķirību vislabāk var manīt, atrodoties projām no dzimtenes. Tādu secinājumu izdarījuši Jelgavā pazīstami cilvēki, kas augusta sākumā devās ekskursijā uz Sanktpēterburgu. Savukārt ceļojuma laikā bijuši brīži, kad gribējies būt Krievijas pilsonim, nevis ārzemniekam.
Par to, ka Sanktpēterburga ir pērle Krievijas tronī, neviens vairs nešaubās, un pilsētas jaukumu aprakstu cilvēkiem iznācis dzirdēt ne vienu vien reizi, tāpēc šoreiz par nedaudz citām, krietni ikdienišķākām lietām. Uzreiz jāmin cilvēki, kas devās šajā ekskursijā, – aģentūras «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, SIA «Zemgaļi» direktors Jānis Auziņš ar kundzi, Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds, kā arī Proļu ģimene. Lai gan minētās personas ceļojumā brauca divās dažādās grupās, pierādījās, ka visi ceļi ved uz Sanktpēterburgu, un tur viņi satikās.
Nav pases – nav naudas
«Protams, pilsēta ir fantastiska, it sevišķi tagad, kad viss sakopts Sanktpēterburgas jubilejas svinībām. Tiesa, vērojot pilsētu no augstāka punkta, redzams, ka sakopts ir tikai centrs. Lai viss izskatītos kārtīgs, vietumis starp mājām izstiepti lieli audekli, kuros uzzīmēti mājas logi – laikam jau cenšoties radīt ideāla iespaidu,» stāsta J.Auziņš.
Pirmie piedzīvojumi Jelgavas ceļotājiem sākās jau uz robežas, kad igauņi pieprasīja ne tikai pašiem izkāpt no transporta, bet arī izkraut visas mantas, kuras robežsargi pārbaudīja. Laikam jau latvieši izskatījās krietni aizdomīgi.
Ierodoties Sanktpēterburgā, latvieši pateica ardievas savām pasēm, kuras, izrādās, pierakstoties viesnīcā, tiek atņemtas. Problēmas gan radīja fakts, ka bez personas apliecinoša dokumenta samainīt naudu nav iespējams. Vajadzēja šo pienākumu uzticēt grupas vadītājai, citādi mūsu bāleliņi būtu lemti bada nāvei.
Vai atbalsta pirātus?
Runājot par cenām, ceļotāji atzīst, ka ir lietas, kas Krievijā pamatīgi «sit pa kabatu», piemēram, Ņevas prospektā sabiedriskās ēdināšanas iestāžu piedāvāto «kulinārijas izvirtību» cenas liekot aizdomāties, vai nevajag «sēsties uz diētas». Mūsējie pat bijuši izbrīnīti, ka ēdieni maksājuši dārgāk nekā Rīgas labākajos restorānos.
Pavisam citas ir pirātisko mūzikas ierakstu cenas: un DVD-audio diski nemaksā vairāk par diviem latiem, bet video DVD – nedaudz vairāk par trijiem. To, vai mūsējie atbalstīja nelicencēto ierakstu biznesu, «Ziņām» tā arī neizdevās uzzināt. Ceļotāji savā prātā ierakstījuši vēl kādu cenu – viena šņabja pudele Sanktpēterburgā maksājot apmēram vienu latu.
Bijuši brīži, kad jelgavnieki vēlējušies – kaut mēs būtu Krievijas pilsoņi. Izrādās, «lielā lāča» valdība izdomājusi savdabīgu veidu, kā piepelnīties uz tūristu rēķina. Pie katra kultūras pieminekļa vai izstāžu zāles durvīm stāv ieejas biļešu cenrādis, kurā atsevišķi izdalīti tūristi un vietējie. Kā aprēķināja jelgavnieki, cenas tūristiem ir vismaz piecas reizes augstākas nekā Krievijas pilsoņiem.
