Menedžmenta teorija māca, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem darba efektivitātes celšanai ir labs psiholoģiskais mikroklimats uzņēmumā.
Menedžmenta teorija māca, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem darba efektivitātes celšanai ir labs psiholoģiskais mikroklimats uzņēmumā. Ar šo problēmu visbiežāk saskaras ASV kompānijas, kuru darbinieki pēc piecu gadu intensīva darba vienā vidē vai nu maina savu profesiju, vai meklē psihologa konsultācijas. Pārsvarā gadījumu tam ir divi iemesli – vai nu radošā krīze, vai pārlieku lielā spriedze uzņēmumā, kas rada psiholoģisko diskomfortu.
Latvijā gan šī problēma vēl nav tik aktuāla, jo cilvēki nemaz tik bieži savas darbavietas nemaina, ņemot vērā, ka mētāšanos no viena kantora uz otru potenciālie darba devēji vērtē ar mīnusa zīmi. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvijas uzņēmumu un valsts iestāžu vadītāji un personālvadības nodaļas strādā nevainojami. Proti, gluži tāpat kā Rietumu pasaulē, arī mūsu organizāciju darba kolektīvos pastāv psiholoģiskas problēmas.
Sava veida pionieri darba jautājumu psiholoģisko problēmu risināšanā ir Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura Rīgas reģionālā iestāde jau gadu ar personāla psiholoģes palīdzību risina darbinieku un uzņēmēju konfliktus, uzlabojot psiholoģisko klimatu darbavietā. VID norādījis, ka psihologs pieņemts darbā dažādo saspringto dzīves un darba situāciju diktētās nepieciešamības dēļ.
Šā speciālista galvenais uzdevums VID esot novērtēt un analizēt darba vides psiholoģisko klimatu, izstrādājot pasākumus tās uzlabošanai, tādējādi sekmējot personāla attīstību. Noteikti sava loma psihologam ir arī organizācijas komunikācijas stratēģijas izstrādē, ar kuru valsts iestādēm pārsvarā gadījumu nemaz tik labi nesokas.
No vienas puses, protams, varam pasmīkņāt un norādīt, ka kārtējo reizi nelietderīgi tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, jo diezin vai psiholoģe spēs atrisināt kādu lietišķu konfliktu, kura iemesls ir neskaidrības nodokļu nomaksas jautājumos. Tomēr, no otras puses, jāatzīst, ka, strādājot nemitīgos stresa apstākļos un uzklausot mūžam neapmierinātos nodokļu maksātājus, VID darbinieki būtu speciāli jāapmāca, kas noteikti izmaksātu krietni dārgāk, nekā algot vienu psihologu.
Iespējams, tieši šāda prakse būtu jāievieš arī citās valsts iestādēs, kur notiek regulāra komunikācija ar cilvēkiem, jo atsevišķos gadījumos speciālisti nespēj pareizi izskaidrot situāciju un atbild skarbi, kam seko virkne sūdzību augstākām amatpersonām. Plašsaziņas līdzekļi pievērš pastiprinātu uzmanību kādam noteiktam precedentam, veltot tam savu interpretāciju, un šādu komunikācijas problēmu dēļ tiek grauts iestādes prestižs.
Zināmas bažas gan pastāv par to, vai mūsu speciālisti novērtētu iespējas izmantot organizācijas psihologa pakalpojumus, jo kopumā sabiedrībā pret šā aroda pārstāvjiem valda neuzticība. Par to liecina arī skolās strādājošo psihologu atsauksmes. Viņi skaidro, ka latviešu mentalitāte vairāk ir orientēta uz intraverto uzvedības modeli, tātad vērsta uz iekšu, kas noteikti neveicina uzticību personai no malas. Tādēļ nav nekādas garantijas, ka psihologam valsts iestādēs būs iespēja nodarbosies ar tiešajiem pienākumiem.
Psihologa profesija līdz šim Latvijā vēl ir samērā nenovērtēta, jo lielākajā daļā gadījumu rīkojamies pēc stereotipiem, ka šie «smadzeņu skalotāji» tāpat mums nespēs palīdzēt, kaut gan patiesībā gandrīz visi, kuriem bijis jāizmanto psihologa pakalpojumi, par to kvalitāti izsakās atzinīgi.
Jāsecina, ka pagaidām plašāk izmantot psihologu pakalpojumus valsts iestādēs vēl nav īsti pamatoti, taču, tuvojoties Rietumu sabiedrības modelim, tas kļūs arvien aktuālāk, ne velti jau tagad psiholoģijas studiju programmas ir vienas no pieprasītākajām.
