Gandrīz pirms simts gadiem Jelgava varēja lepoties ar dažiem izciliem vieglatlētiem. Īpaši viņu vidū izcēlās jaunais Dīters Juniuss.
Gandrīz pirms simts gadiem Jelgava varēja lepoties ar dažiem izciliem vieglatlētiem. Īpaši viņu vidū izcēlās jaunais Dīters Juniuss.
Toreiz, pirms 90 gadskārtām, Jelgavas sporta cienītājiem nebija plašas sportisko interešu izvēles. Pilsētā baltvācu jaunatne varēja darboties airētāju klubā un vasaras dienās Lielupes peldceliņos. Citi aktīvākie sacentās «Union» velotreka vai Kurzemes Riteņbraucēju biedrības pasākumos un dažādu skolu futbolcīņās. Netrūka arī nodarbošanās nedaudzajiem vieglatlētikas cienītājiem.
Sacensību rīkotāju lomā galvenokārt bija Jelgavas Vācu skolu (Landšūle), kas sportistus pulcēja savā sporta laukumā Lapskalna ielā. Cīņas par uzvarām tur ritējušas arī 1913. gada 25. augustā, kad sacentušies SB «Unions» paspārnē esošie un «daži kroņa vidusskolu audzēkņi». Kaut arī, kā raksta tās dienas pilsētas laikraksts «Sadzīve», «.. aukstais laiks dažam labam sagādāja drebuļus kaulos un zilu degunu..», rezultāti bijuši ievērības cienīgi.
Augstlēkšanas sektorā septiņpadsmitgadīgais ģimnāzists Dīters Juniuss pieveica 1,70 metru. Spriežot pēc to dienu preses ziņām, tas bija tā laika lielākais augstums, ko spējuši pārvārēt šā vecuma Krievijas impērijas skolnieki, tikai septiņus centimetrus sliktāk par Krievijas valsts rekordu, kas piederēja rīdziniekam Alfredam Alslebenam. Šajās sacensībās jaunais Jelgavas vieglatlēts par pieciem centimetriem apsteidzis līdzšinējo līderi, pāris gadu vecāko Ernestu Mihaeli, kas bija ātrākais sprintā (12 sekundes), taču atzinis ģimnāzista pārsvaru tāllēkšanā (5,85 metri). Bija jāaizrit 20 gadskārtām, lai Jelgavas skolnieki pārsniegtu D.Juniusa rezultātus.
Citās disciplīnās jāmin vispusīgais Franc(i)s, kas šķēpu raidīja 45,54 metrus tālu, bet bumbas grūšanā sasniedza 12,92 metru rezultātu. Tiesa, nav zināms, cik smaga bijusi šī bumba, jo īstais Krievijas valsts rekords ar 7,257 kilogramus smago lodi tik tikko pārsniedzis 12 metru. Savukārt ļoti aktīvais ģimnāzists Frišenbrūders (viņš nodarbojās arī ar airēšanu un peldēšanu) disku raidījis 33 metrus un 8 centimetrus tālu. Tolaik jau Pēterburgas Politehnikas institūta students, nākamais Latvijas pirmās olimpiskās vienības dalībnieks Alberts Rumba visātrāk veicis 800 metru skrējienu.
Šie Jelgavas jaunieši pēc gada visai sekmīgi aizstāvēja pilsētas sporta godu Rīgā, kur risinājās 2. Krievijas olimpiāde, bet viņu tālākai sportiskajai izaugsmei «kāju priekšā aizlika» Otrais pasaules karš un vēlākie notikumi, kuros pazuda arī ģimnāzijas audzēkņa Dītera Juniusa pēdas.
Bet par tobrīd sasniegto laikraksts «Sadzīve» rakstīja, ka «pie labā veikuma godalgas (žetoni) šoreiz bija pārāk niecīgas»… Gluži kā vienam otram arī mūsdienās.
