Nakteņu dzimtas kultūraugus tomātus Latvijā sāka iepazīt tikai 1923., 1924. gadā, lai gan savvaļā tie pirmoreiz atrasti Meksikā jau 16. gadsimtā.
Nakteņu dzimtas kultūraugus tomātus Latvijā sāka iepazīt tikai 1923., 1924. gadā, lai gan savvaļā tie pirmoreiz atrasti Meksikā jau 16. gadsimtā. Mūsdienās pasaulē zināms vairāk nekā 3000 dažādu šķirņu. Pagājušajā nedēļā Latvijas Dabas muzejā rīkotajā ekspozīcijā interesenti varēja iepazīties ar mazliet vairāk nekā 200 tomātu šķirnēm.
Mēdz jokot, ka par šefpavāru tiek atzīts tikai tāds cilvēks, kas vienai zupai spējot izdomāt vismaz četrdesmit dažādu nosaukumu. Uz kultūraugiem tas neattiecas, lai gan, šoreiz par tomātiem runājot, vien jāpabrīnās, cik daudz šķirņu nosaukumu «izdomāts» visiem tik pazīstamajam dārzenim. Un tomēr katrai tomātu šķirnei ir atšķirīgs ne tikai nosaukums, bet ir arī tikai tai raksturīga forma, krāsa, bet, pats svarīgākais, – garšas īpašības. Tomāti atšķiras pēc lieluma, konsistences (ir miltaināki, blīvāki vai ūdeņaināki), garšas (skābenāki vai saldāki), vērtīgo uzturvielu satura, izskata un mehāniskās izturības (tas svarīgi, piemēram, transportēšanai un uzglabāšanai svaigā veidā). Dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» biedri no Dundagas, Rīgas, Dobeles, Saldus, Bauskas, Cēsu un Ogres nodaļām, individuālie audzētāji un Saldus mazpulcēni par to patiešām pārliecināja.
Tomāti mēdz būt ne tikai sarkani vidēji lieli bumbuļi, bet arī dzelteni, rozā, iezilgani melni vai tumši brūni. Dabas muzejā bija skatāmi tomāti, kuru augļi atgādināja vīnogu ķekarus, bija arī kā persiki pūkaini dārzeņi. Izstādes apmeklētājus sajūsmināja laikam jau patlaban modē nākušie svītrainie pipartomāti, kuru forma precīzi atgādina daudziem pazīstamo papriku, tikai tie garšo pēc tomātiem, bet to ārējais apvalciņš ir sarkandzeltenzaļgani svītrains. No attāluma pēc izbērtu pogu kaudzītes izskatījās sīkie ‘Sweet’ tomātiņi, bet tiem līdzās kā milži gozējās vismaz 350 g smagie ‘Mašeņkas’ sulīgie sāni. Dominējošajā sarkanīgo toņu paletē bāli dzeltenīgu akcentu piešķīra ‘Sniega pika’, ar to kontrastēja spilgti sarkanie ‘Mīlas āboli’ un ‘Čio čio sana’, kautri savu melnīgsnējību demonstrēja ‘Morīši’, bet visa šā korteža priekšgalā bija apskatāmi majestātiskie ‘Galma tomāti’, kas arī pieder papriktomātu grupai.
Izstādē plaši bija pārstāvēti īpatnēju formu tomāti. To vidū visvairāk tika apbrīnoti dažādu «kalibru» un toņu tomāti, kas šķita it kā sadalīti sīkās, akurātās gareniskās daiviņās un asociējās tā kā ar ierēdņu smadzeņu rievām, tā kā ar buldoga krunkaino purnu.
Tomātu audzētāju Bražūnu ģimenes uzņēmums ar uzmundrinošu nosaukumu «Neslinko!» iepazīstināja ar jo daudzām šķirnēm, to vidū arī ar tomātiem ‘Bizons’. Kā apgalvoja Latvijā pazīstamā tomātu kolekcionāre un selekcionāre Edīte Seipule no Dundagas, ‘Bizons’ ir pati piemērotākā šķirne slinkiem audzētājiem: stādi neprasa it nekādu kopšanu, tiem nav jāizgriež padusītes, un tomēr, ja reiz šķirnes aprakstā ir teikts, ka no viena krūma var ievākt veselu spaini tvirtu, blīvu, gaļīgu un miltainu vidēja izmēra bumbuļu, tad ar šādu ražu arī jārēķinās.
Parasti dārzkopības entuziastu kluba «Tomāts» biedru rīkotās tomātu un retāk audzējamo dārzeņu izstādes bijušas pašas apmeklētākās pēc vēlāk rudeņos rīkotajām ķirbju izstādēm, esot bijušas dienas, kad dārzeņu stendus aplūkojis pat vairāk nekā 1000 interesentu. Pagājušajā nedēļā apmeklētāju bijis nedaudz mazāk, tomēr arī viņu interese izrādījās liela un neviltota. Viņi apbrīnoja ne tikai daudzveidīgos tomātus, bet arī dažādas fizāļu, lagenāriju, adataino gurķu un citu mazāk pazīstamo dārzeņu šķirnes.
Izstādes rīkotāji eksponātus ļāva gan nogaršot, gan iegādāties visu aplūkojamo šķirņu sēklas. Lai gan tomātu šķirņu nosaukumi (‘Mona’, ‘Kavalieris’, ‘Ielasmeita’, ‘Naudas koks’, ‘Turandota’, ‘Svētais Pēteris’, ‘Robins Huds’, ‘Vinnijs Pūks’ un desmitiem citu) spēja nepieredzējušus dārzeņkopības amatierus vai pagalam samulsināt, visā klāstā palīdzēja orientēties izstādes organizatori. Viņi iepazīstināja ar katras dārzeņu šķirnes īpašībām un atšķirībām, labprāt piedāvāja iegādāties sēklas, tomēr visi kā viens uzsvēra: kaut gan šķirņu nosaukumi ir tik dažādi un dārzeņu izskats – eksotisks, pašas vērtīgākās un Latvijas apstākļos ražīgākās ir vietējās un rajonētās, sen pārbaudītās tomātu šķirnes, piemēram, ‘Jūrmala’, ‘Cēsu agrais’, ‘Peremoga’ un citas. Vietējām šķirnēm piemīt īsts tomātu aromāts un «smeķis», ar ko nespēj sacensties neviens no Spānijas, Ungārijas vai citām dienvidu zemēm ievestais vai arī pēc intensīvas tehnoloģijas lielsaimniecībās audzētais tomāts. Visvairāk vitamīnu un uzturvielu un vismazāk nevēlamo piemaisījumu ir tikai pašu mazdārziņos iegūtai ražai.
