Lai iepazīstinātu ar Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas projektiem, kas vislabāk raksturo nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību laukos, NUAP skatei valstī izvirzīta 61 saimniecība, tostarp deviņi Zemgalē atbalstītie projekti.
Lai iepazīstinātu ar Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas (NUAP) projektiem, kas vislabāk raksturo nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstību laukos, NUAP skatei valstī izvirzīta 61 saimniecība, tostarp deviņi Zemgalē atbalstītie projekti.
NUAP, kā zināms, veidota, lai veicinātu nodarbinātības un ienākumu celšanos laukos, kā arī vides sakārtošanu, stimulējot ražošanas, amatniecības un pakalpojumu attīstību. Programmā ietvertās atbalsta formas ir kredīti, kredītu garantijas, granti (dāvinājumi) un bezmaksas konsultācijas.
Finansēti 230 projekti
Programmas finansējums bija pieejams no šā gada februāra. Astoņos mēnešos Hipotēku bankas nodaļās saņemts vairāk nekā 350 projektu pieteikumu, bet finansēts vairāk nekā 230. Grantu finansējuma apmērs ir 1,75 miljoni latu, savukārt aizdevumi tiek piešķirti no Hipotēku bankas līdzekļiem un to apmērs ir astoņi miljoni latu. Daļa projektu, kas saņēmuši NUAP aizdevumu, ir rindā uz granta saņemšanu, kas būs iespējams tad, ja valdība piešķirs visus grantu finansēšanai paredzētos līdzekļus – 2,8 miljonus latu.
Programmas realizētāji Hipotēku banka un Zemkopības ministrija organizē programmas projektu skati. Saimniecības skatei, kā informē Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Adriāna Hincenberga, izvirzījušas reģionālās attīstības aģentūras un Hipotēku un zemes bankas nodaļas.
Vērtēs četrās nominācijās
Skatē projekti tiks vērtēti četrās nominācijās. Kategorijā «Lauku veiksminieks» vērtēs tos, kuru projekti radījuši straujas pozitīvas pārmaiņas to realizētāju dzīvē, no naturālās vai pusnaturālās saimniekošanas pārejot uz ražošanu tirgum, izmantojot nelauksaimnieciskās metodes. Uz laureāta titulu šajā kategorijā pretendē 26 projekti no 18 rajoniem. No Zemgales, kā informē reģiona attīstības aģentūras speciālists Juris Kālis, izvirzīti Aizkraukles rajona uzņēmēja Arvīda Pipira projekts par guļbūvju sagatavju ražošanu, Santas Rubenes šinšillu audzēšanas projekts, kā arī mežziņa Valda Tomsona lauku tūrisma attīstības projekts.
Dobeles rajonu konkursā pārstāvēs Bikstu pagasta uzņēmējas Mērijas Vilūnas projekts «Veselības un semināru nams», kur paredz rīkot seminārus par veselīgu dzīvesveidu, dažādus ārstnieciskus pakalpojumus u.c. Kategorijā «Pilsēta dodas uz laukiem» sacenšas uzņēmēji, kuru bizness reģistrēts Rīgā vai rajonu centra pilsētās, kas nav programmas mērķa teritorijas, bet kas tajās atvēruši uzņēmuma ražotni vai filiāli un piesaistījuši apakšuzņēmējus.
Platonē būs darbnīca
Kategorijā «Paraugprojekts» vērtēs projektus, kuru realizēšana sevišķi pozitīvi iespaidojusi kāda pagasta ekonomiku, veicinot nodarbinātību un papildu ienākumu plūsmu. Platones pagasta zemnieku saimniecībā «Cīruļi» cita projekta ietvaros paredzēta lieljaudas tehnikas remontdarbnīcas rekonstrukcija. Objektā izmantos Eiropas Savienības darba aizsardzības normatīviem atbilstošas iekārtas.
Šajā kategorijā startēs arī SIA «Straumēni» īpašnieces Emeritas Buķeles viesu nama paplašināšanas projekts, kā arī ēdināšanas uzņēmuma «Viestarti» iecere par ātrās apkalpošanas ēdināšanu Iecavas pagastā.
Kategorijā «Interesants lauku saimniekošanas veids» piedalās projekti, kas attīsta oriģinālas nelauksaimnieciskās ražošanas metodes. Šī kategorija var aptvert līdz šim laukiem netipiskas rūpnieciskās ražošanas, amatniecības, akvakultūras un citas nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības jomas.
Domas dalās
Lai gan ministrijas un bankas speciālisti uzskata, ka uzņēmējiem laukos ir labas idejas un uzņēmība tās īstenot, taču attieksme pret programmu ir atšķirīga. Ministrijas mājas lapā internetā pausta neapmierinātība ar NUAP novilcināšanu valdībā – līdz programmas ieviešanai pagājis vairāk nekā pusgads. Arī pašā dokumentā trūkstot konkrētības un skaidrības.
Atbalsta pretendentiem esot grūti saņemt kvalificētu palīdzību no reģionālajām aģentūrām. Dažkārt ministrijā saņemta atbilde, ka ieceri iespējams atbalstīt no programmas līdzekļiem, piemēram, šinšillu audzēšanu, savukārt aģentūrā ideja noraidīta. «Attīstības aģentūrām šis ir gards un trekns kumoss, bet palīdzību tās nevar sniegt, jo prot tikai gudri runāt». «Kad atnācām uz aģentūru ar biznesa plānu, apātisks speciālists meklēja iemeslus, kā atteikt, nevis atbalstīt,» tā stāsta atbalsta pretendenti. Par lietderīgāku un lētāku atzīta konsultēšanas funkciju uzticēšana tikai Lauku atbalsta dienestam.
Savukārt citi domā, ka programmas labo ideju par šķietamību padara lielā birokrātija un galarezultātā galvenais pelnītājs ir banka, jo desmit procentu gada likme kredītiem nav pieņemama lauku attīstībai. «Programma ir kārtējais tukšais žests uzņēmēju labā. Uz savas ādas pārliecinājos, ka granta līdzekļi nav domāti vienkāršajiem cilvēkiem. Kur ir tie ATVIEGLOTIE noteikumi kredīta saņemšanai?» «Izlasīju programmu un sapratu, ka dzērveņu plantācijas laistīšanas sistēma ietilpst prioritātēs. Bet neoficiāla informācija liecina, ka nekā nebūs.»
Programmai izteikta arī atzinība, norādot, ka tikai tagad lauku iedzīvotāji ir noticējuši, ka valsts atbalsts ir iespējams, un tas tiešām varētu veicināt lauku attīstību. «Prieks strādāt, programmai noteikti vajadzīgs turpinājums!»
***
NUAP piedāvātie galvenie darbības veidi
Sadzīves, tūrisma un atpūtas pakalpojumi, būvniecība, amatniecība, ar programmnodrošinājuma un datortehnikas komplektāciju saistīta uzņēmējdarbība, akvakultūra un medniecība.
Pēc projekta realizēšanas Hipotēku banka sedz 40 procentu no izsniegtā kredīta.
***
NUAP rezultāti pēc Hipotēku bankas datiem
Īstenoti projekti – 234.
Izveidotas jaunas darba vietas laukos – 567.
Nodibināti jauni ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistīti uzņēmumi – 25.
Saņemtā kredīta lielums – vidēji 6 500 latu, maksimālā summa – 10 000 latu.
