Uz jautājumiem par SAPARD atbild Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Viesturs Reinfelds un vadītāja vietnieks Guntis Liepa.
Uz jautājumiem par SAPARD atbild Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes (ZRLP) vadītājs Viesturs Reinfelds un vadītāja vietnieks Guntis Liepa.
SAPARD programma ilgst līdz 2006. gadam vai līdz brīdim, kad kandidātvalsts iestājas ES. Latvija, iespējams, tur nokļūs nākamā gada 1. maijā. Tātad SAPARD ir finiša taisnē?
Vēl nevajag satraukties. Paredzams, ka nākamā gada 1. maijā SAPARD projektus pārtrauks izskatīt. Tas nozīmē, ka visi līgumi, kas būs noslēgti līdz tam, darbosies, vai mēs būsim vai nebūsim iestājušies ES. Tātad, ja šodien kāds iesniedz projektu ar plānoto realizācijas laiku, piemēram, 2005. gadā, tad pēc diviem gadiem viņš saņems atbalsta maksājumu. Jāņem gan vērā, ka projekta izskatīšanas laiks ir trīs mēneši.
Mums vēl priekšā ir četras projektu iesniegšanas kārtas, tas ir, var pieteikties līdz 15. septembrim, 15. oktobrim, 15. novembrim un 15. decembrim. Nav informācijas par nākamo gadu, viss atkarīgs no referenduma. Mēs varam projektu pieņemšanu garantēt pagaidām tikai līdz 15. decembrim.
Kāda ir projektu iesniedzēju aktivitāte pēdējā laikā?
Ļoti liela. Kā zināms, šogad ir akceptēti vairāki būtiski atvieglojumi SAPARD programmā – nav ierobežots viena lauku uzņēmuma projektu skaits un summa, ko zemnieks drīkst un var ieguldīt, lai kaut ko uzceltu vai nopirktu. Pirmsiestāšanās programma lauku attīstībai Latvijā sākta 2001. gadā.
2003. gada finansējums ir atvērts, bet, kas būs 2004. gadā, to neviens nevar pateikt. Teorētiski nauda stāv vēl trim gadiem.
Vairāki mazo un vidējo zemnieku saimniecību vadītāji jautā, vai tagad iespēja saņemt ES līdzfinansējumu ir mazāka.
Tā kā aktivitāte ir ļoti liela, šķiet, ka nekāda līdzekļu pārdale starp apakšprogrammām nenotiks. Visas ir vienmērīgi noslogotas, varbūt nedaudz mazāk 4.1. «Vispārējās lauku infrastruktūras uzlabošana», bet septembrī tieši šajā apakšprogrammā visā Latvijā plāno lielu projektu pieplūdumu. Liela aktivitāte ir 3.1. apakšprogrammā «Lauku ekonomikas dažādošana, veicinot alternatīvos ienākumu avotus». Jau šajā kārtā tiks iedarbināti prioritārie atlases kritēriji. Tātad varbūt kādam naudas var nepietikt. Savukārt 1.1. apakšprogrammā «Lauksaimniecības tehnikas, iekārtu un būvju modernizācija» stāvoklis ir normāls un naudas vēl pietiek. Te iespējas saņemt SAPARD mazajiem lauku uzņēmējiem varētu būt lielākas.
Ir pierādījusies sen zināmā patiesība: kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Vēstures lappusītē rakstīts, ka pirmais iesniegtais projekts Latvijā reģistrēts tieši pie mums 2001. gada 28. decembrī. Nu jau ir 2003. gads.
Kas lauksaimniecības atbalsta programmu jomā notiks pēc iestāšanās ES?
Latvijai būs pieejami jau daudzi citi strukturālie fondi un atbalsta programmas. Varbūt kādu brīdi būs pārmaiņu radīts samulsums, jo mainīsies projektu formas un nosaukumi, taču zemniekiem un saimniecību attīstībai, var teikt, nemainīsies nekas.
Vai, cerot uz SAPARD, izstrādātie projekti derēs arī citiem strukturālajiem fondiem?
Idejiski, jā, bet pēc formas noteikti ne. Būtībā jādomā, ka darbosies tie paši principi un mainīsies tikai dažādas nianses.
Vai nākotnē pieejamās ES atbalsta programmas arī administrēsiet jūs, tas ir, Lauku atbalsta dienests un reģionālās pārvaldes?
Protams, tas iespējams tikai pēc akreditācijas, bet domājam, ka mums pagaidām nav konkurentu, kas kā maksājumu aģentūra varētu par mums veiksmīgāk akreditēties.
Kā jūs iesakāt zemniekam rīkoties: izstrādāt pašiem biznesa plānu vai labāk uzticēt šo darbu citām kompetentām personām?
Protams, no vienas puses, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra speciālistiem projektu gatavošanu uzticēt vieglāk. Viņiem ir datorprogrammas un citas priekšrocības. Bet, no otras puses, visiem zemniekiem jāmācās rakstīt projektus. Kāpēc kādam maksāt, ja to var izdarīt pats vai bērni, kas beiguši skolu?
Jā, jaunā SAPARD projektu administrēšanas kārtība paredz līdz 12 procentiem no projekta attaisnoto izdevumu summas maksāt dažādiem konsultantiem, projektu gatavotājiem, ar piebildi «juridiskām personām». Tā kā pašlaik var nebūt papildu tēriņu, uzticot projekta izstrādi kādai firmai. Tikai tas, vai gatavo pats vai cits, nedod nekādu garantiju, ka nebūs kļūdu un neprecizitāšu, jo katrs projekts ir individuāls, nav divu vienādu biznesa plānu. Ir ļoti līdzīgi, bet ne vienādi. Turklāt visi zemnieki, kas uzdrošinājušies un izgājuši paši cauri sava projekta sagatavošanai, ja viņam ir zināšanas ekonomikā, sakārtota grāmatvedība saimniecībā, ir bijuši pateicīgi sev par uzdrīkstēšanos. Zināšanas, ko viņi ieguva, ir neatsveramas un noteikti noderēs nākotnē.
Vai arī pie jums var nākt konsultēties?
Par projektu izstrādi ne, bet par SAPARD naudas saņemšanas nosacījumiem un prasībām gan.
***
Vēsturiski dati
02.07.2001. Lauku atbalsta dienestam piešķir nacionālo akreditāciju
06.12.2001. Eiropas Komisijas lēmums par SAPARD atbalsta vadības nodošanu Latvijai
14.12.2001. Lauku atbalsta dienests izsludina pieteikšanos uz SAPARD programmām
28.12.2001. ZRLP tiek pieņemts pirmais projekts
31.01.2002. Ziemeļkurzemes Reģionālā lauksaimniecības pārvalde noslēdz pirmo līgumu
15.04.2002. Pirmais SAPARD maksājums Ziemeļvidzemes Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē
15.08.2002. Izmaksā miljono latu no SAPARD kontiem
***
Iesniegto projektu skaits reģionos līdz 15. augustam
Ziemeļkurzeme 164
Dienvidkurzeme 130
Zemgale 277
Lielrīga 239
Ziemeļvidzeme 377
Viduslatvija 108
Ziemeļaustrumi 99
Austrumlatgale 90
Dienvidlatgale 102
