Reizi gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektori pārlūko Latvijas pagastus un izvērtē turienes objektu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem.
Reizi gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektori pārlūko Latvijas pagastus un izvērtē turienes objektu atbilstību ugunsdrošības noteikumiem. Vietumis atklājas skumja aina: galvenokārt līdzekļu trūkuma, citkārt arī nevēlēšanās dēļ objektos, kur mēdz uzturēties daudz cilvēku, nav ievērotas ugunsdrošības instrukcijas un konstatēti rupji pārkāpumi, kuru dēļ bojā var iet cilvēki.
Šoreiz ielūkojāmies VUGD Jelgavas brigādes inspektora Āra Baugera reidā Sidrabenes pagastā. Inspektoram līdzi devās divi stažieri – viens šogad beigs Ugunsdrošības tehnisko skolu, otrs vēl tikai domā par šā aroda apguvi. Jāatzīst, ka redzētais un dažu sastapto cilvēku rīcība bija pārsteidzoša.
Naudas nav, bet, kas slēpjas aploksnē?
Reida pirmais objekts – Salgales evaņģēliski luteriskā baznīca. Uz to ved glīts, bruģēts celiņš. Mūs laipni sagaida draudzes priekšnieks Ilgvars Silgailis. Viņš sarunas sākumā ir manāmi satraucies, ka inspektors nav viens, bet gan kopā ar pavadoņiem. Inspektors par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu jau iepriekš baznīcai ir sastādījis priekšrakstu, kas jāizpilda, lai objekts atbilstu prasībām. Skaistajā baznīcā, kur uzturas daudz cilvēku, tostarp arī bērnu, atkārtoti tika atklāti pārkāpumi: ēkā nebija dūmu detektora, kas signalizē, tiklīdz telpā fiksē dūmus (signalizācijas izmaksas vidēji ir 300 latu), nebija arī pietiekams skaits ugunsdzēšamo aparātu, trūka norādes par izeju no ēkas, kas dūmos, kad cilvēkam zūd orientācija, ir svarīga. Nebija norādīta ugunsdzēšamo aparātu atrašanās vieta. I.Silgailis nevarēja uzrādīt visu nepieciešamo dokumentāciju, tādēļ viņam atkārtoti tika izteikts brīdinājums un sastādīts priekšraksts. Palūdzis dokumentu mapi, inspektors vēlreiz pārlūkoja baznīcas plānus un starp tiem pamanīja aploksni. «Tas jums,» teica I.Silgailis, bet Ā.Baugers aploksni pastūma atpakaļ. Kas bija aploksnē, var tikai minēt. Vēlāk gan I.Silgailis atkārtoti centās balto aploksni iedot Ā.Baugeram, bet viņš to noraidīja, teikdams, ka ir no tiem cilvēkiem, kas naktīs grib mierīgi gulēt.
Skolai brūk skurstenis
Tūlīt sāksies skola, un nav tālu apkures sezona, bet Garozas pamatskolas skurstenis joprojām ir avārijas stāvoklī. Tas izdrupis un augšpusē pat iebrucis. Skurstenis nopietni apdraud cilvēku dzīvību. Kurinātājs stāstīja, ka dzirksteles mēdzot šauties ārā pa skursteni un varot izraisīt ugunsgrēku. Izdrupušais skurstenis var arī sabrukt un uzgāzties virsū cilvēkiem.
Skolas direktors Juris Blekte skaidroja, ka pagasta vadība ir informēta, bet pagaidām līdzekļi skursteņa remontam neesot iedalīti. Ā.Baugers noplombēja pieeju apkures katlam līdz pārkāpumu novēršanai.
Priekšnieks vainu atzīst un sola padomāt
Ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi atklāti arī Sidrabenes pagasta ēkā. Priekšsēdētājs Jānis Vīgants to nenoliedz. Viņš ir tiešs un skaidri pasaka, lai uz signalizāciju Ā.Baugers necerot, bet par pārējiem pārkāpumiem sola padomāt un «šo to arī izdarīt».
Sarunā ar pagasta izpilddirektori visi vienojas, ka skolas skurstenis tomēr būšot jāsalabo. Ā.Baugers arī atzīst, ka pagastā ugunsdzēsējiem būšot grūti atrast pieejamu vietu ūdens ņemšanai. Šim mērķim izveidotais dīķis pagasta centrā ir gandrīz izžuvis, bet piekļūšana pie hidrantiem stipri apgrūtināta. Ugunsdzēsības noteikumi aizliedz zem ēkas kāpnēm iekārtot malkas novietni, taču šo pārkāpumu novērst J.Vīgants atteicās.
Pagastam – savi brīvprātīgie
Sidrabenes pagasts ir viens no retajiem, kam ir savi brīvprātīgie ugunsdzēsēji, kas ik brīdi gatavi doties uz ugunsgrēka vietu un pagastā vai kaimiņos pie ugunsnelaimes vienmēr ir pirmie.
Igora Baimānova un Modra Brieža pārziņā ir ugunsdzēsības mašīna, kas pirms pāris gadiem iedota lietošanā. Vīri to saremontējuši un tagad jebkurā diennakts laikā gatavi iziet uz starta līnijas. I.Baimānovs stāsta, ka pagasts rūpējoties, lai mašīnai netrūktu degvielas, un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem izmaksājot prēmijas. Šogad daudz braukts uz kūlas dedzināšanas vietām, dienā bijis pat līdz trīs izsaukumiem. Arī ugunsdzēsējs atzīst, ka pagastā ļoti daudzos objektos ugunsdrošība ir pēdējā vietā, bruģētiem celiņiem un dažādām izpriecām nauda atrodas, bet parūpēties par cilvēku drošību prātā ienāk tikai retajam.
