Izlasījis A.Gulbja rakstu «Ierindas pilsoņa pārdomas par ES» («Ziņu» 19. augusta numurā), vēlos izteikt savu viedokli.
Izlasījis A.Gulbja rakstu «Ierindas pilsoņa pārdomas par ES» («Ziņu» 19. augusta numurā), vēlos izteikt savu viedokli. Ļoti jau tiek pelta ES un izskaistināta Latvijas nākotne ārpus tās. Vietām palīgā tiek ņemta nepatiesība. Kaut jau tagad tiek saņemti ES līdzekļi (PHARE, SAPARD, ISPA u.c.), tiek apgalvots, ka ES mums naudu nedos. Iestājoties ES, tās piešķirtie līdzekļi vairākkārt pārsniegs mūsu maksājumus. Nav manā rīcībā skaitļu, procentu par ES. Protams, sakarā ar iestāšanos savienībā ir daudz plusu un mīnusu, kurus grūti izsvērt. Tomēr jāatzīst, ka aptuveni 400 miljoni ES iedzīvotāju daudzus gadus sekmīgi attīsta savas valstis un ir pārvērtuši ES par pasaules lielāko ekonomisko gigantu ar augstu iedzīvotāju dzīves līmeni. Piemēram, Otrā pasaules karā Vācija bija pilnīgi izpostīta, bet tagad vāciešu dzīves līmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā karā uzvarējušajās valstīs. Sevišķi strauji tas cēlies tajās valstīs, kas ES iestājās vēlāk, – Īrijā, Spānijā, Portugālē. Arī astoņas no desmit pašreizējām kandidātvalstīm jau nobalsojušas par iestāšanos ES. Esmu pārliecināts, ka iestāšanās arī Latvijai nodrošinās straujāku attīstību un labklājības paaugstināšanos.
A.Gulbis apjūsmo Latvijas ģeogrāfisko stāvokli, kas vienmēr piesaistījis tirgotājus un citus darījumu ļaudis. Diemžēl tas vēl biežāk piesaistījis svešzemju karaspēkus, Latvija daudzkārt nežēlīgi izpostīta un tauta izkauta. Tas notiek tādēļ, ka mums nekad nav bijis stipra sabiedrotā. Sevišķi traģiski tas izpaudās 1940. gadā. Tagad, kad varam iegūt tādu sabiedroto kā ES, būtu nepiedodami vieglprātīgi neiekļauties ES, pakļaujot nākotnē Latvijas valsti milzīgam riskam. Nevajag ironizēt par «krievu laiku» atgriešanos, situācija ir pārāk nopietna. Zaudējot savu valstiskumu, latviešu tauta nepārdzīvos nākamo imigrācijas vilni no Austrumiem. Naivi cerēt, ka mūsu valsts spēs pastāvēt starp Austrumiem un Rietumiem. Jau tagad Krievijas politiķi Latviju un Igauniju uzskata tikai par teritorijām, kurās kāda negadījuma dēļ izveidojušās patstāvīgas valstis. Mainoties starptautiskajam stāvoklim, pie pirmās iespējas tās tiks likvidētas. Vēl nevaram likt pārāk lielas cerības uz NATO. Latvijai paliekot ārpus EA, kāda no desmit valstīm, kam vēl jāakceptē Latvijas pievienošanās šai militārajai aliansei, var to arī atteikt.
20. septembrī neskaitīsim latus mūsu mazajās pensijās, nerēķināsim elektrības tarifus, bet, domājot par latviešu tautas nākotni, balsosim par iestāšanos Eiropas Savienībā!
