Jelgavas rajona skolvadības konferencē Izglītības pārvaldes speciālisti un rajona pedagogi izvērtēja pagājušajā mācību gadā paveikto un iezīmēja nākamās aktualitātes.
Jelgavas rajona skolvadības konferencē Izglītības pārvaldes (IP) speciālisti un rajona pedagogi izvērtēja pagājušajā mācību gadā paveikto un iezīmēja nākamās aktualitātes.
Atskatoties uz pagājušo mācību gadu, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle atzina – padarīts un sasniegts ir daudz, taču bijušas arī neveiksmes.
IP speciālisti, izvērtējot pērno darba sezonu, atzinīgi novērtējuši veiksmīgo sadarbību starp pašvaldībām, skolām un bērnudārziem, nodrošinot piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto izglītību – šogad skolas gaitām sāks gatavoties 479 bērni.
Ir panākta pāreja uz izglītības programmu principu vispārizglītojošajās skolās – visas izglītības iestāžu programmas ir akreditētas un saņēmušas licences, skolotājiem radītas iespējas izglītoties atbilstoši prasībām, nodrošinātas regulāras IP darbinieku vizītes skolās, pastāvīgi strādā komisija, kas palīdz noteikt, kāda izglītība nepieciešama katram bērnam. Mācību līdzekļu centra sadarbība ar veikalu «Arga» ļauj pedagogiem savlaicīgi iepazīties ar jaunāko mācību literatūru, metodisko mācību līdzekļu piedāvājumu. Kā veiksmīga konferencē tika minēta vairāku skolu iesaistīšanās valsts un ārvalstu atbalstīto fondu programmās, kā arī vairākās skolās izveidota atbalsta sistēma skolēniem ar mācīšanās grūtībām. Pie pērnā gada neveiksmēm minēts tas, ka rajona pedagogiem neizdevās pietiekami iesaistīties izglītības satura reformas apspriešanā un priekšlikumu iesniegšanā, taču tas izdarāms šogad.
Vasaras vidū ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojumu tika akceptēts skolotāja palīga amats klasēs, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, taču problēmas rada fakts, ka finansējums šai štata vietai izglītības iestādei jānodrošina pašreizējā algu fonda robežās.
IP galvenā speciāliste skolu jautājumos Māra Pūre, norādīja uz pedagogu precīzo darbu, jo valsts pārbaudījumu rezultāti gandrīz neatšķīrās no skolēnu saņemtā zināšanu novērtējuma mācību gada beigās.
Pagājušajā mācību gadā 1884 rajona skolēni kārtoja 41 valsts pārbaudes darbu. Rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojušies dabaszinībās, lasīšanās prasmē, kā arī angļu valodā, savukārt grūtības mācību procesā ir vērojamas matemātikā, kā arī latviešu valodas pareizrakstībā. To izglītības speciālisti saista ar nepilnībām mācību procesā sākumskolā, kad bērnos jāveido matemātiskā un loģiskā domāšana, tāpēc visiem pedagogiem lielāka uzmanība jāveltī mācību stundas kvalitātei.
Šajā mācību gadā par pirmklasniekiem sevi sauks 320 rajona bērnu. 1. klases nokomplektētas visās latviešu valodas plūsmas skolās, bet pirmklasnieku šogad nebūs krievu mācībvalodas plūsmā Dzirnieku pamatskolā un Kaigu vidusskolā. Atšķirībā no pilsētas rajona skolu gatavību sākt jauno mācību gadu sanitārie un ugunsdzēsības dienesti jau veikuši.
Pedagogi jauno gadu svin divas reizes gadā. Viena no tām ir 1. septembris – par to konferences dalībnieki bija vienisprātis, novēlot kolēģiem šo gadu laimīgu, radošu un veiksmes pilnu.
