Jelgavas rajonā, visā Zemgalē un citur Latvijā lietusgāzes un vētra nodarīja ievērojamus postījumus labībai.
Jelgavas rajonā, visā Zemgalē un citur Latvijā lietusgāzes un vētra nodarīja ievērojamus postījumus labībai.
Daudz cietuši ir Zemgales rapša audzētāji. Pagājušajā nedēļā rapsis jau bija gatavs kulšanai, taču katru dienu savilkās lietus mākoņi, līdz trešdien bija lietus vētra. Daudziem rapša laukiem tā bija liktenīga. Kā stāsta kooperatīvās sabiedrības «Latraps» agronome Dace Grigale, rapša sēkliņas vai nu tika izsistas no pākstīm, vai arī pašas pākstis atlūza un nokrita zemē. Daudziem augkopjiem palikusi tikai puse rapša, ko nokult, citiem – trešdaļa, bet vienai daļai vairs nav nekā. Kāds mūsu rajona zemnieks «Ziņām» stāstīja, ka pēc vētras nokūlis tikai astoņas tonnas rapša no desmit hektāriem jeb 800 kg no hektāra. Parasti iekuļ ap 3,5 tonnām no hektāra. Bēdīgāku visu dara tas, ka rapša raža izaugusi fantastiski laba. D.Grigale apliecina, ka labību slapjajā laikā nevar arī nokult. Graudi ir ļoti mitri – vairāk par 20 procentiem. Viņa prognozē – ja turpināsies lietavas, drīz vien kombaini uz lauka sāks grimt. Graudi jau vārpās sākuši dīgt, un to kvalitāte ir zema.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) lūgusi rajonu lauksaimnieku apvienības izvērtēt lietusgāžu nodarītos postījumus lauksaimniecības kultūrām. Ja tos atzīs par būtiskiem, tiek pieļauta iespēja lūgt valstij kompensācijas. Iespējams, LOSP lūgs Zemkopības ministriju, lai Lauku atbalsta dienests apkopo datus par lietus nopostītajām lauksaimniecības kultūru platībām. Pēc informācijas saņemšanas LOSP lems, vai pieprasīt kompensācijas par nodarītajiem postījumiem vai ne.
Protams, visiem zināms, ka budžetā trūkst naudas, taču pašreizējā informācija no Latvijas zemniekiem liecinot, ka situācija augkopībā ir traģiska.
«Rudziem kvalitātes vairs nav, līdzīgi ir ar miežiem un kviešiem. Zemnieki ir bezizejā,» aģentūrai LETA sacījis Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības direktors Indulis Jansons, piebilstot, ka iespējamā kompensāciju piešķiršana būtu kā atbalsts zemniekiem. Vien jāatceras, ka pērn lauksaimnieki papildus subsīdijās atvēlētajiem līdzekļiem saņēma ilgstošā sausuma radīto zaudējumu kompensācijas – 5,92 miljonus latu.
Šogad vairāku lauksaimniecības nozaru stabilizācijai ar budžeta grozījumiem šā gada jūnija otrajā pusē subsīdijām prasīto 6,67 miljonu latu vietā papildus piešķirti 4,38 miljoni latu.
