Kāzas svin visās valstīs, taču paražas un scenāriji katrā ir atšķirīgi. Kādas ir latviešu kāzas, vairāk vai mazāk no mums zina katrs, bet kā tās notiek kaimiņvalstīs un tālākās zemēs, šķiet interesanti. Daudz mēdz būt arī līdzīgā.
Kāzas svin visās valstīs, taču paražas un scenāriji katrā ir atšķirīgi. Kādas ir latviešu kāzas, vairāk vai mazāk no mums zina katrs, bet kā tās notiek kaimiņvalstīs un tālākās zemēs, šķiet interesanti. Daudz mēdz būt arī līdzīgā.
Kaimiņiem lietuviešiem kāzas ir zīmīgas ar simbolisku vedējtēva dedzināšanu. Biržu rajona folkloras kopas «Žemīna» vadītāja Juvita Giedrikiene stāsta, ka lietuviešu kāzu tradīcijas ir ļoti līdzīgas latviešu kāzu ieražām, taču mūsu kāzās nav tādas interesantas tradīcijas kā vedējtēva («piršlio» – lietuviešu valodā) dedzināšana. To dara kāzu otrajā dienā. Vispirms viesi upurēt grib īsto vedējtēvu, jo viņš kāzās tiek uzskatīts par lielāko meli. Vedējtēvam dod pēdējo vārdu, viņš lasa testamentu un atpirkdamies dala savu pūru, bet parasti viesi ar to arī nav mierā un vienalga grib pakārt un sadedzināt vedēju. Tad nāk līgava un apsien vedējtēvam lina dvieli, paglābjot viņu no sārta, taču viesi vienalga nav mierā un uz karātavām liek no salmiem izbāztu «vedējtēvu», kuru aizdedzina.
Lietuvieši kāzās noteikti dzer alu, kas gāž no kājām pat rūdītus vīrus, un parasti miestiņu darina jaunā vīra tēvs.
Zviedrijas tradīcijas prasa, lai līgavai rokā būtu zāļu pušķis, ar ko viņa atbaida troļļus un ļaunos garus. Savukārt līgavaiņa tērpā aiz oderes vai kabatiņā ir iešūts timiāns.
Arī Polijā ir kas interesants. Lai kāzu viesi varētu dejot ar līgavu, viņi liek naudu priekšautā, kas pārsiets jaunās sieviņas kleitai. Nauda, kas ievākta šajā «kāzu dancī», paredzēta jaunā pāra ceļojumam, līdzīgi notiek arī Vācijā.
Somijā agrāk kāzu ceremonijas laikā līgavu rotāja ar zelta vainagu. Pēc tam viņai aizsēja acis un apkārt sapulcināja visas neprecētās kāzu viešņas. Līgava ar aizsietām acīm grozījās visapkārt, līdz noķēra kādu, kurai vainagu nodot. Meiteni, kurai uzlika kroni, uzskatīja par nākamo līgavu. Citur līdzīgs rituāls notiek ar puķu pušķi, ko līgava met sev pār kreiso plecu.
Čehijā līgava galvā liek rozmarīna vainagu, kas simbolizē mīlestību, uzticību un gudrību.
Francijā jaunais pāris dzer tostu no sudraba kausa ar diviem rokturiem. Jaunais pāris kausu glabā kā ģimenes dārgumu un nodod nākamajām paaudzēm.
Itālijā jaunlaulātie brauc cauri ciematam un iedzīvotājiem dāvā kūkas, cepumus un citus gardumus.
Beļģijā līgava uz kāzām ņem līdzi mutautiņu, uz kura izšūts viņas vārds. Pēc ceremonijas mutautiņu ierāmē un noliek redzamā vietā ģimenes mājā, līdz apprecas nākamā meita. Tad viņa nēsā mutautiņu un uzšuj tam arī savu vārdu.
Ķīnieši kāzās parasti sasien ar sarkanu lenti medus un vīna biķeri. Sarkanā ir mīlestības krāsa, un lente nozīmē vienotību. No biķeriem dzer jaunais pāris.
Šķiet, pati trokšņainākā un juceklīgākā kāzu procesija novērojama Ēģiptē. Jaunlaulātos un viesus, kas barā dodas uz kāzu ceremonijas vietu, pavada vēderdejotājas, vīri, kas dižojas ar zobeniem un skaļi taures pūtēji.
Daudzi īri uzskata, ka tikai viena diena gadā ir laimīga kāzu rīkošanai – Jaungada diena. Laimei līgavas kleitā iešuj strēmelīti īru mežģīņu. Uz laulības gredzeniem bieži attēlota sirds, vainags un plaukstas, kas simbolizē mīlestību, uzticību un draudzību.
