Vasaras nogale un rudens sākums ir kāzu laiks ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs.
Vasaras nogale un rudens sākums ir kāzu laiks ne vien Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs. Daudzi pāri jāvārdu viens otram sacīt grib tieši jūlija beigās, augustā, septembrī un zeltainā oktobra sākumā. Visur mīl vienādi, bet tradīcijas, ticējumi un paražas tautās mēdz atšķirties. Taču tik ļoti gribas piekrist daudzkārt dzirdētajam, ka skaistākās kāzas pasaulē ir tieši latviešiem.
Jelgavā visvairāk par laulību ceremonijas vietu lielākoties izvēlas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļu. Pagājušā sestdienā, piemēram, tur salaulājās 13 pāru.
Šogad 8. martā apritēja trīs gadi, kopš ar mācītāja Tāļa Rēdmaņa svētību pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa vēra savas skaistās ceremoniju zāles durvis.
Precas veci, precas jauni
Šogad no janvāra līdz augustam pilsētā apprecējušies 198 pāri, 31 no tiem laulības slēdzis baznīcās, 167 – Dzimtsarakstu nodaļā. Nodaļas vadītāja Aina Rokjāne stāsta, ka lielākā daļa pāru – 99 – laulājušies pirmo reizi, bet daudz – 68 – bijis arī atkārtotu laulību. Vecākiem jaunlaulātajiem šogad apritējuši 73 gadi, bet jaunākie dzimuši 1984. gadā. A.Rokjāne priecājas, ka ar katru gadu pilsētā laulību skaits palielinoties.
Daudzi pāri laulību ceremonijai izvēloties Dzimtsarakstu nodaļu skaistās laulību zāles dēļ. Tādēļ tur ceremonijas nenotiekot kā pēc konveijera. Gandrīz katram pārim scenārijā tiekot kaut kas mainīts, lai viesi un jaunlaulātie nejustos kā jau tikko bijuši tādās kāzās. «Ir pāri, kas nevēlas, lai laulību ceremonijas laikā skanētu Mendelsona kāzu maršs vai arī lasītu dzeju, runātu daiļvārdus. Protams, mēs to visu ņemam vērā. Pensionāru pārim taču nevēlēsim bērniem kuplu jauno ģimenīti,» smaidot teic A.Rokjāne. Gadījies arī, ka pāris nevēlas sarakstīties Dzimtsarakstu nodaļas zālē, bet klusi un ātri nodaļas vadītājas darba kabinetā. «Parasti gan šādās situācijās cenšamies pāri no tā atrunāt, jo kāzu diena taču ir kas īpašs. Tai pienākot, redzam, ka jaunais pāris, kas nupat vēl gribēja sarakstīties bez dzejas, mūzikas un ceremonijas tekstiem, ar smaidu, pacilāti dodas lielajā zālē, lai sacītu viens otram jāvārdu. Bet mums pēc tam saka paldies,» priecājas vadītāja.
A.Rokjāne neatceras nevienu gadījumu, kad kāds pāris nebūtu ieradies uz ceremoniju noteiktajā laikā vai «jā» vietā pasacījis «nē».
Princeses atgriezušās
Lai arī šķiet, ka Latvijai ir grūti laiki, kāzas tomēr tiekot rīkotas lielas un greznas. A.Rokjāne stāsta, ka līgavām atkal atgriezušās kuplās princešu kleitas. «Pirms apmēram desmit gadiem izteikti modē līgavām bijuši lietišķi, neuzkrītoši kostīmiņi, un krāšņo viesu vidū viņas burtiski pazudušas. Bet tagad man ir liels prieks, ka līgavām atgriezušās skaistās, baltās princešu kleitas. Tām klāt ir burvīgi, mākslinieciski veidoti ziedu pušķi. Arī gredzeni vairs nav vienkāršās zelta stīpiņas, tie kļuvuši izsmalcinātāki un stilīgāki. Ļoti bieži gredzeni ir speciāli gatavoti jaunajam pārim Tajos iestrādāts zelts un sudrabs kopā, dažkārt gredzeni darināti tikai no baltā zelta. Daudz retāk kāzās ir tikai paši tuvākie ģimenes locekļi, pārsvarā tās ir vidēji lielas vai tik lielas, ka visiem viesiem zālē nav vietas.
Lai arī Dzimtsarakstu nodaļas darbiniecēm iznākot laulāt desmit un pat vairāk pāru dienā, A.Rokjāne atzīst, ka pozitīvais lādiņš, ko viņas saņem no jaunlaulātajiem, esot neatsverams visai nākamajai darba nedēļai.
Laulības zem Piena ceļa
Jelgava var būt lepna ar savu izsmalcināto laulību zāli, jo tai līdzīgas Latvijā neesot. «Kolēģi no citām pilsētām atzinuši, ka mums patiešām esot pati interesantākā un skaistākā zāle. Piena ceļš virs galvas, viegli gaišzilie toņi, stiklā un metālā veidotais interjers – tas viss kopā rada ļoti patīkamu auru. To atzinuši arī kāzu viesi no citām pilsētām, jo daudz kur «zagsā» saglabājušies padomju laiku koka galdi, svečturi un lustras.
Bijuši arī interesanti scenārija pasūtījumi. «Pirms 40 gadiem divas māsas vienā dienā bija izgājušas pie vīra, un tagad bērni vecākiem bija pasūtījuši kāzu jubilejas ceremoniju abiem pāriem vienlaicīgi. Bija grūti, jo visu laiku baidījos, ka tikai kaut ko nesajaucu, ka vecākiem nepiedēvēju citu bērnus. Katrai ģimenei gribējās pasacīt ko īpašu, bet kā to nenovēlēsi arī otram, līdzās stāvošam pārim? Drīzumā paredzētas kāzas, kurās reizē laulāsies divi pāri – četri draugi, turklāt abi pāri būs arī vedēji viens otram. Vēl gan neesam pilnīgi droši, ka neko nesajauksim,» smej A.Rokjāne.
Dāņus un zviedrus laulā mērs
Rokjānes kundzei jautājām, kādas ir citu tautu kāzu tradīcijas, ar ko latviešu kāzas atšķiras no citu tautu kāzām. Viņa ļoti daudzās valstīs skatījusies, kā notiek jaunlaulāto reģistrēšana, un ir pārliecināta, ka tik krāšņas un sirsnīgas laulību ceremonijas kā Latvijā nenotiekot nekur citur. Piemēram, Dānijas un Zviedrijas likumi paredz, ka laulību ceremonija jāvada pilsētas mēram vai ar rīkojumu viņa vietniekam. Tādēļ viss notiek ļoti vienkārši, bez mūzikas un literāriem tekstiem. Mēra uzdevums ir izpildīt tikai juridisko funkciju un – sveiki! «Savukārt mēs tik ļoti cenšamies padarīt šo brīdi īpašu ar mūziku, tekstiem par mīlestību, kas nav nevienā Eiropas Savienības valstī. Arī man likums neprasa lasīt dzeju, bet mūsu cilvēkiem ir ļoti būtisks emocionālais moments. Vairāk sacīto dzird viesi, jo jaunie ir pārlieku satraukušies. Var redzēt, ka kāzu viesi pārdomā mūsu teikto par dzīvi, ģimeni, vecākiem, mīlestību un citām vērtībām. Gandrīz visas kāzas tiek uzņemtas videofilmā, un tas ir ļoti pozitīvi, jo jaunie pēc tam viņiem vēlēto vēlreiz var rūpīgi pārdomāt,» uzskata vadītāja.
Ar ģerboni kaklā uz cietumu
Jelgavai ir ne vien skaista laulību zāle, bet arī divi cietumi, un arī to iemītnieki grib precērties. Pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa ar ieslodzījuma vietu administrāciju ir vienojusies, ka gan Pārlielupes, gan Jelgavas cietumā laulību diena būs ceturtdiena. «Tā kā abās ieslodzījumu vietās uzturas vīrieši, loģiski, ka līgavām jābrauc uz Jelgavu, un viņas ir no visas Latvijas. Cietumā ir īpaša laulību zālīte ar krēsliem, galdu, svečturiem un gredzenu trauku. Ja ieslodzītais labi uzvedies, kāzu ceremonijā atļauts piedalīties arī pašiem tuvākajiem radiniekiem – vecākiem, brāļiem, māsām. Kameras biedri laulību zālē nedrīkst ierasties,» stāsta vadītāja.
Tikko līgavainis pārkāpis cietuma iekšējās kārtības noteikumus, precēties viņam neļauj. «Nereti mūs pie cietuma ieejas sagaida nelaimīgas, raudošas līgavas, kuru kāzas nevar notikt,» stāsta A.Rokjāne. Reģistrētāji nezina, par ko un cik ilgi notiesātais sēž cietumā, tādēļ visus uztver mierīgi un vienādi. Uz laulībām līgavas parasti ierodas skaistas, sapostas, dažas pat garās, spīdīgās kleitās. A.Rokjāne atceras, ka reiz vienā dienā kāzas bija paredzētas abos cietumos. Tikko vienā reģistrācija beigusies, tā vadītāja ar ģerboni kaklā steigusies uz mašīnu, lai tiktu otrajā cietumā, kur arī viņu gaidījis jaunais pāris. Mēnesī abās ieslodzījuma vietās salaulājoties divi trīs pāri.
