«Ziņu» komentētājs piedalījās Ārlietu ministrijas rīkotajā seminārā par Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.
«Ziņu» komentētājs piedalījās Ārlietu ministrijas rīkotajā seminārā par Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem. Noslēgumā ieradās Ministru prezidents Einārs Repše. Viņš aicināja reģionālo laikrakstu žurnālistus pārliecināt lasītājus par nepieciešamību piedalīties referendumā, kā arī pamatoja, kādēļ būtu izdarāma izvēle par Latvijas pievienošanos ES. Premjers arī atbildēja uz pāris žurnālistu jautājumiem. «Zemgales Ziņas» jautāja šo:
Premjera kungs! Mūsu valsts iedzīvotāji ir ļoti noilgojušies pēc stabilitātes. Diemžēl biežās valdības maiņas, nekonsekvence lēmumu izpildē un pārliecības trūkums par to ilglaicīgumu un pēctecību šādas stabilitātes izjūtu nesniedz. Dzirdēts pat, ka daļa iedzīvotāju 20. septembra referendumā gatavojas balsot pret Latvijas iestāšanos ES vienīgi tādēļ, lai šādā veidā izteiktu savu neapmierinātību ar valdību. Būtu nepareizi, ja valdības neizdarības vai pārpratuma dēļ referenduma svaru kausi nosliektos par sliktu ES. Vai jūs varat apgalvot, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā situācija mainīsies? Vai ES kaut kā «regulē» arī dalībvalstu valdību «politiskās manieres», attiecības ar sabiedrību vai varbūt kā citādi veicina valdību stabilitāti un politisko kultūru? Vai iespējams lasītājos viest cerību, ka ES sastāvā Latvijā beigsies biežās valdību maiņas un to pieņemtie lēmumi darbosies ilgstoši un konsekventi?
Einārs Repše: Paldies par jūsu jautājumu. Tiešā veidā (Eiropas Savienība – A.J.) neko tādu neregulē, tā ir katras valsts iekšēja lieta, par kurām partijām balsot, par cik daudzām partijām balsot un cik tad īsti bieži tās valdības mainīt. Tas ir zināms mūsu pašu sabiedrības brieduma indikators, kā mēs šīs lietas risinām. Taču netiešā veidā pozitīva ietekme tik tiešām būs ļoti ievērojama tā efekta dēļ, ko es sauktu par… jā, angliski es zinu, kā to pateikt – decent neighbourhood… Pieklājīgu rajonu, pieklājīgu apkārtni.
Redziet, pieklājīgā apkārtnē katram namsaimniekam ir kauns darīt kaut ko tādu, ko kaimiņi uzskatīs par absolūti nepieņemamu. Ja apkārtne ir pieklājīga, ja tas ir labs rajons pilsētā, tādā gadījumā ticami, ka arī nosacīti nevīžīgāks namsaimnieks savu pagalmu sakops, jo to vienkārši no viņa prasa tās vietas nerakstītie likumi, un pārējie uz viņu skatīsies un no viņa to sagaidīs. Līdz ar to katrs saimniekos labāk un rīkosies kārtīgāk, tā, kā aptuveni sabiedriskā doma tajā rajonā no viņa gaida. Savukārt neviens labs saimnieks negribēs dzīvot kaut kādā graustu vai, teiksim, sliktā rajonā tikai tāpēc, ka tas var slikti ietekmēt šo atsevišķo namsaimnieku. Lai gan nekādi valsts krimināllikumi vai vispār likumi nereglamentē, cik sakoptam jābūt pagalmam un kā viņam ir jāuzvedas. Bet tā apkārtne, kurā atrodas, tā sabiedriskā doma ir ļoti nosacīta, un šai sakarā Latvijai ir svarīgi atrasties tiešām tajā labajā kompānijā.
Tāpēc es vienmēr uzsveru, ka mums ir jābūt tur, kur mēs vienmēr īstenībā esam bijuši. Starp attīstītām un demokrātiskām Eiropas valstīm. Tad viņu tradīcijas, viņu sabiedriskā doma caur sabiedrisko, tautas, caur reālo diplomātiju tiešām ietekmēs arī mūsu valstī notiekošos procesus tajā virzienā, ko jūs pieminējāt kā ļoti nepieciešamu. Un atcerēsimies, ka pirms Otrā pasaules kara Latvija bija viena no attīstītākajām Eiropas valstīm, mēs sacentāmies dažos labos indikatoros ar Zviedriju un pat pārspējām to, kur nu vēl daudzas citas tā laika Eiropas valstis. Mēs bijām attīstīta Eiropas valsts. Un mēs tur pašlaik atgriežamies. Tādēļ, domāju, mēs esam konkurētspējīgi un spējīgi, un mēs plūksim visus tos labumus, kas izriet no mūsu dalības Eiropā. Bet mums ir jābūt tur, tur ir mūsu īstā vieta, tur ir mūsu kaimiņi.
