Jau trešo gadu esmu priecīga un lepna par to, ka esmu «spīdolēns», trešo gadu dodos atbalstīt savas skolas tradīciju un satikt savējos pie Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja.
Jau trešo gadu esmu priecīga un lepna par to, ka esmu «spīdolēns», trešo gadu dodos atbalstīt savas skolas tradīciju un satikt savējos pie Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzeja. Pats jaukākais ir kopības izjūta, kad visas skolas skolēni stāv līdzās, gatavi pieņemt ne tikai jaunās zināšanas, bet arī izaicinājumus, pārbaudīt savus spēkus dažādos konkursos. Man ir neviltots prieks, ka manā skolā mācās skolēni, kas skaidri apzinās mērķi kaut ko sasniegt, nevis tikai vienkārši nākt uz skolu.
Par laimi, katru gadu 1. septembris ir saulains un patīkams, līdz ar to arī mācību gads tiek uzsākts ar pozitīvām emocijām. Ne vienu gadu «Spīdola» nav iztikusi bez svētku gājiena. Tā laikā mēs, skolēni un skolotāji, dodamies no muzeja uz savu skolu. Eju līdzās citiem «spīdolēniem» un jūtu cilvēku skatienus. Skola var sagādāt patīkamas un neaizmirstamas emocijas, ja vien tu pats spēj tās pieņemt un to pašu sniegt saviem draugiem un skolotājiem. Šo izjūtu rada skolas īpašā aura, ko var sajust, jau ieejot pa parādes durvīm. Draudzīgā skolotāju attieksme un sirsnība liek aizmirst sīkas ikdienas ķildas un nepatikšanas.Ir jāatceras, ka cilvēka mūžā tādi īsti 1. septembri ir tikai divpadsmit, un es jūtos ļoti priecīga, ka savus Zinību dienas svētkus varu pavadīt tieši Spīdolas ģimnāzijā.
Nellija Skapste, 7. klases skolniece
