Turpmāk skolās ēdināšanas uzņēmumiem būs jāmaksā nomas maksa par virtuves ražošanas telpu un palīgtelpu izmantošanu.
Turpmāk skolās ēdināšanas uzņēmumiem būs jāmaksā nomas maksa par virtuves ražošanas telpu un palīgtelpu izmantošanu. Daudzviet mācību iestādēs augusi maksa par pusdienām. «Ziņas» centās noskaidrot, vai tās ir savstarpēji saistītas lietas, vai pusdienas būs pilnvērtīgākas un vai maksātāji būs ieguvēji.
Domes lēmums nosaka, ka ar šā gada 1. septembri par virtuves ražošanas telpu nomu ēdināšanas uzņēmumiem mēnesī būs jāmaksā 50 santīmu par kvadrātmetru, par palīgtelpu nomu – 30 santīmu par kvadrātmetru. Vairāki uzņēmumi paaugstinājuši komplekso pusdienu cenu skolēniem, un turpmāk vienas dienas porcija maksās vidēji 50 santīmu.
Cenu kāpumu, iespējams, mazāk jutīs skolās, kur nav komplekso pusdienu, bet ēdienu pēc piedāvātās ēdienkartes var izvēlēties paši skolēni, kā tas ir, piemēram, 1. un Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka Domes lēmums ir pašsaprotams: «Līdz šim ēdināšanas uzņēmumi nekādu īres maksu nemaksāja. Arī apkuri, elektrību un ūdens patēriņa izdevumus ēdināšanas blokos sedza pašvaldība. Īres maksa neattiecas uz ēdināšanas telpām. Par īri iegūto naudu skolas var uzkrāt un izmantot pēc vajadzības. Skumji, ja tas veicinājis pusdienu sadārdzināšanos, taču jācer, ka ēdiena kvalitāte būs atbilstoša.»
Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Daščinska «Ziņām» stāsta, ka ar ēdienu gan skolotāji, gan skolēni ir apmierināti. «Protams, nekad nebūs iespējams izdabāt visiem. Bērni ēda un ēdīs čipsus, taču pie otrajiem ēdieniem regulāri tiek piedāvāti salāti, makaroni ēdienkartē ir reti. Tā kā skolā mācās lieli bērni, viņi paši nosaka savu ēdienkarti. Un izvēle ir liela,» skaidro I.Daščinska.
Citāda situācija ir skolās, kur mācās jaunāko klašu skolēni un vecāki dod priekšroku kompleksajām pusdienām. Tur šogad būs jāmaksā vairāk, piemēram, Jelgavas 3. pamatskolā un 4. vidusskolā.
Ēdināšanas uzņēmuma «Akalonna» vadītāja Larisa Pukšina un SIA «Pals» vadītājs Jānis Pauče ir vienisprātis – lai nodrošinātu bērniem pienācīgu uzturu un lai uzņēmums nebankrotētu, ēdiena maksas paaugstināšana bija neizbēgama. «Īres maksa prasa no uzņēmuma papildu izdevumus, taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc ēdiena cena paaugstināta. Latvijā produktu cenas palielinājušās par apmēram 12 procentiem, it sevišķi piena produktiem un cukuram. Ja vienu dienu mēs pārsniedzam porcijas izmaksas, tad nedēļas laikā tā ir jāizlīdzina, piedāvājot ko lētāku. Jāatzīst, 50 santīmu dienā nav liela nauda, taču mēs domājam par ēdiena kvalitātes paaugstināšanu – vismaz reizi nedēļā mums būs cūkgaļas sautējums un jogurts. Plānojam, ka arī porcijas būs lielākas,» skaidro L.Pukšina. Skolas direktors Juris Skrupskis stāsta, ka ēdnīcu regulāri apmeklē skolas vecāku padomes pārstāvji, kas seko ēdiena kvalitātei: «Protams, mēs nevaram izsekot, ko pērk bērni, kas nemaksā par kompleksajām pusdienām, taču esam panākuši, ka skolā nebūs nopērkami čipsi.»
2. klases skolēna Emīla tētis Aigars Kiziks «Ziņām» atklāj, ka skolēnu pusdienu cenas paaugstināšanās bija prognozējama. «Vecāki var atnākt un novērtēt, ko bērnam pusdienās piedāvā. Neviens nav spiests maksāt par maltīti, ja tā neapmierina. Var dot bērnam līdzi maizītes vai rast citu alternatīvu. Cenu kāpumu diktē pašreizējā ekonomiskā situācija. Mēs varam saņemt lētus un nekvalitatīvus produktus vai maksāt dārgāk.»
Jelgavas Izglītības pārvaldes ārste Baiba Būčiņa atzīst, ka valstī nav vienotas struktūras, kas sekotu pilnvērtīgam skolēnu uzturam, tāpēc ēdienkarte ir ēdinātāju ziņā. «Pagājušajā gadā ēdināšana skolās nav bijusi slikta. Patīkami, ka uzņēmumi meklē jaunus variantus, kā apmierināt bērnu prasības. 1. ģimnāzijā, piemēram, vecāki var izvēlēties ēdienkarti nedēļai, lieliska ēdināšana ir privātskolā «Punktiņš». Spīdolas ģimnāzijā ēdienu var izvēlēties arī bērni ar brīvpusdienu talonu. Kā ar ēdināšanu būs šogad, grūti spriest. Iepriekšējā pusgadā sūdzības nesaņēmām.»
Kā zināms, pēc iepazīšanās ar skolu ēdienkartēm speciālisti konstatēja, ka tajās ir pārāk maz gaļas izstrādājumu, bet praktiski nav siera un augļu.
