«Ziņas» stāstījušas par to, kā šā gada ražas pieņemšanai bija sagatavojušies lielākie graudu pārstrādes uzņēmumi Dobelē, Rīgā un Jelgavā.
«Ziņas» stāstījušas par to, kā šā gada ražas pieņemšanai bija sagatavojušies lielākie graudu pārstrādes uzņēmumi Dobelē, Rīgā un Jelgavā. Taču līdzās tiem valstī darbojas daudz nelielu maltuvju, kas piegādā patērētājiem gan lopbarību, gan izcilas kvalitātes pārtikas miltus. Viena no tām ir SIA «Auces dzirnas», kuru daudzi pazīst ikreiz, kad veikalā iegādājas miltus «Annele».
SIA «Auces dzirnas» darbojas piecus gadus, tā izveidota, kādreizējam individuālajam uzņēmumam «A dzirnas» piesaistot Latvijas – Norvēģijas uzņēmējdarbību finansējumu.
Uzņēmumā tiek ražoti augstākā labuma, pirmās un otrās šķiras kviešu milti, miežu putraimi un grūbas, kā arī kviešu klijas. Pirms diviem gadiem, iegādājoties jaunu iekārtu, uzsākts ražot mannas putraimus un šķeltos zirņus.
Zemnieki sadarbojas labprāt
Labību piegādā zemnieki no Dobeles, Saldus un Tukuma rajona. «Auces dzirnu» pastāvīgie klienti pārsvarā ir tie, kam kūlumu vest uz Vecauci ir tuvāk, turklāt daļa Auces uzņēmumam devuši priekšroku vēl kopš tiem laikiem, kad, piemēram, Dobelē bija jāstāv nejēdzīgi garas rindas. Zemniekiem ir ērti tas, ka «Auces dzirnas» ar viņiem daļēji norēķinās ar minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem. Tas ir izdevīgi gan tādēļ, ka iznāk lētāk (labības pārstrādes uzņēmumam ir darījumu attiecības ar «Kemiru» un «Hidro Latvija», kur preces jau savlaicīgi iegādājas par vairumcenām), gan ērtāk, jo kravas zemniekiem aucenieki piegādā ar savu transportu. Par labības iepirkuma cenām tiek slēgti individuāli līgumi, ņemot vērā vispārējo situāciju apkārtējā tirgū un graudu kvalitāti. Kvalitātes prasības sevišķi cēlušās kopš tā laika, kad sāka strādāt jaunā dzirnavu iekārta, zemnieki ar to rēķinās, un esot bijis tikai pāris gadījumu, kad atvestās graudu kravas dzirnavnieki atsakās pieņemt.
Krietna artava labības tirgū
«Auces dzirnās» katru mēnesi pārstrādā vidēji 300 līdz 400 tonnu graudu, tas ir, gadā vismaz 3500 tonnu. Ražošana norit nepārtraukti visu gadu. Pašlaik graudi tiek iepirkti tikai uzglabāšanai, daudzi zemnieki, kas paguva ražu nokult sausā laikā, to piegādās vēlāk. Pašlaik lietavu dēļ situācija ir kritiska, tā apdraudējusi arī malēju darbu, taču «Auces dzirnas» vajadzības gadījumā graudus arī līdz šim ir iepirkusi no citiem pārstrādes uzņēmumiem – «Saldus labības», «Bauskas klēts», «Latraps». Tas gan nedaudz sadārdzina produkcijas pašizmaksu, toties tā iespējams nodrošināt uzņēmuma darba ritmiskumu augu gadu. Jādomā, izeja tiks rasta arī šogad.
Maizītei, pelmeņiem, kūkām
«Auces dzirnām» ir birojs un vairumtirdzniecības noliktava Rīgā, kas ar malumu nodrošina klientus Rīgas apkārtnē un Vidzemē. Savukārt Zemgalē un Kurzemē strādā divi uzņēmuma menedžeri. Pagaidām vismazāk produkcijas tiek piegādāts Latgales reģionam.
Atšķirībā no daudziem mazajiem un vidējiem graudu pārstrādes uzņēmumiem «Auces dzirnas» savu produkciju piegādā ne tikai ceptuvēm, bet ar sava uzņēmuma marku pārdod arī mazumtirdzniecībā. Aizpagājušajā gadā radās doma par sava uzņēmuma produkcijas preču zīmi. Aucē un tās apkārtnē tika izsludināts konkurss, kurā vietējie iedzīvotāji tika aicināti atrast piemērotāko vārdu firmas ražojumiem, kā arī iepakojuma skices un krāsas. Vislielāko atbalstu guva tautā populārais, visiem mīļais vārds «Annele». Ar šo nosaukumu tad arī nu ir pazīstama «Auces dzirnu» prece. Gan miltiem, gan putraimiem ir teicama kvalitāte, un «lielo» malēju – tādu, kā «Dobeles dzirnavas» vai «Rīgas dzirnavas» ražojumi to pārspēj tikai ar «brendu».
Aucenieku malumu labprāt sistemātiski iegādājas tādas maizes ceptuves kā «Vecļūdeņi» Vidzemē, «Ventspils maiznieks», «Saldus ezerkrasts», pelmeņu ražošanas uzņēmums «RKF BLC» , vairāki konditorejas uzņēmumi (piemēram, agrofirmas «Tērvete» cehs) un pat «Druvas pārtika», kas miltus «Annele» izvēlējusies saldējuma vafeļu tūtiņu ražošanai. Maizes un konditorejas ražotāji produkcijai «Annele» dod priekšroku gan nosacīti zemākas cenas (mazam uzņēmumam vienmēr ir mazāki administrācijas izdevumi, gan augstās kvalitātes dēļ: uzņēmuma kolektīvs lepojas ar to, ka viņu produkcijai nav pievienoti nekādi uzlabotāji, ir tikai tas, kas «ir iekšā» graudos). Miltu teicamu kvalitāti nodrošina laboratorija, kur ik dienu seko gan maļamo graudu, gan gatavās produkcijas kvalitātei. Zinot klientu vajadzības, attiecīgi mainot graudus ar dažādu lipekļa koncentrāciju, tiek katrai ceptuvei malti tieši tur pieprasītākie milti..
Par Eiropas Savienību
Uzņēmumā rēķinās ar to, ka gadījumā, ja Latvija iestāsies ES, ražotājiem tiks izvirzītas arvien «drakoniskākas» prasības. Taču tas esot likumsakarīgi. Un arī līdz šim Pārtikas un veterinārā dienesta prasības ir vienīgi augušas, tomēr aucenieki tās ir sekmīgi ievērojuši. Vai ES pavērs iespējas arī «Auces dzirnu» produkcijas eksportam? Par to esot domāts arī līdz šim, taču pagaidām ieceres nedaudz «uzkārušās». Iespējams, ka nākotnē tomēr izdosies pārkāpt vietējā tirgus robežas. Taču vairāk nekā par eksportu tiekot domāts par jauniem produkcijas veidiem pašmāju tirgum, tam rezervju un arī nišas esot.
Jebkurā gadījumā uzņēmums, kaut arī ražošanas apjomi ir salīdzinoši pieticīgi, nākotnē redz iespējas attīstībai. Jau patlaban uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem pilsētā un tās apkārtnē, bet pats būtiskākais ir tas, ka dzirnas nodarbina aptuveni 30 cilvēku.
Slapjais augusts
Diemžēl nav piepildījušās cerīgās prognozes attiecībā uz graudaugu ražu. Ja augusta pirmajā pusē kūlums bija izcils, tad sekojušās lietavas apdraudējušas ne tikai graudu audzētājus zemniekus, bet arī pārstrādātājus. «Auces dzirnas» pašlaik esot iepirkušas tikai aptuveni 30 procentu nepieciešamo graudu. Nenokultie graudi druvās sākuši dīgt vārpās, tie labākajā gadījumā var tikt izmantoti vienīgi spirta ražošanai, taču daudziem zemniekiem šķiet izdevīgāk ražu vienkārši ieart zemē. Tomēr «Auces dzirnu kolektīvs ir pārliecināts, ka spēs pārvarēt grūtības un milti «Annele» tiks malti bez pārtraukumiem.
